Ja valstij būs jāuzņemas arī turpmākais rūpnīcas parādu slogs un jāmaksā bezdarbnieku pabalsti bankrota gadījumā, tiks ietekmēti valsts budžeta skaitļi un caur tiem Latvijas makroekonomiskie rādītāji. Bet eiro ieviešanas vārdā tie turami priekšzīmīgā stāvoklī. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, Metalurga dēļ valdībai var nākties atteikties no kādām citām pozīcijām, kurās priekšvēlēšanu gaisotnē pasolīts vairāk naudas. Piemēram, pensiju indeksācijas vai algu pielikuma skolotājiem. 

Viena uzņēmuma ķibeles īsti neatbilst Eiropas Savienības mēroga problemātikai, tomēr par Liepājas metalurgu Briselei interese ir. To Neatkarīgajai apstiprina Eiropas Komisijas ekonomikas eksperts Latvijas jautājumos Gatis Eglītis: «Metalurga problēmas jau tagad ietekmē valsts budžetu, Latvija ir veikusi pirmo kredītmaksājumu uzņēmuma vietā. Mēs to esam ņēmuši vērā savās prognozēs. Taču, ja uzņēmums tiks slēgts un valstī paaugstināsies bezdarbs, mums nāksies pārskatīt ciparus uz leju.» Šobrīd tie sazīmēti gana optimistiski – Latvija ir visā blokā straujākās izaugsmes kandidāte. Vakar Eiropas Komisija publiskoja savas pavasara makroekonomikas un fiskālo rādītāju prognozes. Latvijai kopš ziemas tā nav mainījusies. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad prognozēts 3,8%, savukārt nākamgad – 4,1% apmērā. Šīs prognozes ir tuvas jaunākajām Finanšu ministrijas prognozēm, kas paredz Latvijas ekonomikai 4% izaugsmi gan šajā, gan nākamajā gadā. Arī budžeta deficīts pašlaik ir krietni zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3% no IKP. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem – tikai 1,2%.

Gatis Eglītis piekrīt: «Rezerve it kā ir, un, ja Latvijai Metalurga vietā jāsamaksā vien daži maksājumi, tas nekas. Taču, ja uzņēmums ies uz bankrotu un valstij veidosies liels finansiāls slogs, tā jau būs problēma.» Eiropas Komisiju interesējot tikai budžeta galīgie cipari, ne tik daudz veids, kā tie tiek sasniegti. Tātad, «ja Latvija iedos naudu Metalurgam, tad nevarēs to tērēt kaut kam citam».

Finanšu ministrija apstiprina, ka jau pašlaik Liepājas metalurgu savos aprēķinos ņem vērā kā riska faktoru. To darīt rekomendējusi ne tikai Eiropas Komisija, kurai turpinām atmaksāt krīzes laika aizņēmumu, bet arī Starptautiskais valūtas fonds, kas Latviju pieskata pēcaizdevuma kārtībā. Kā skaidro ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, pašlaik nav pamata uzskatīt, ka Metalurga ietekme uz valsts finansēm ir būtiska, tomēr «raugāmies uz to kā uz risku».

Tikmēr uzņēmuma glābšanas operācijā nekādu jaunu pavērsienu nav. Pat pēc šonedēļ notikušās kratīšanas uzņēmuma īpašnieku darba vietās un mājās valsts akcionārus uzskata par pilntiesīgiem sarunu partneriem. Vismaz ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe vēsta: «Ekonomikas ministrijai šobrīd nav pamata uzskatīt, ka pagājušajā gadā sāktā kriminālprocesa ietvaros veiktās procesuālās darbības varētu negatīvi ietekmēt kreditoru kluba sāktās sarunas ar a/s Liepājas metalurgs akcionāriem par veicamajiem pasākumiem uzņēmuma darbības stabilizācijai un turpināšanai.»

Valsts kase vēsta, ka dažādos sastāvos sarunas turpinās. Laiks pārdomām ir nopirkts. Nākamais valsts galvotā kredīta maksājums paredzēts tikai 30. oktobrī – 4,3 miljoni latu pamatsummā un 1,18 miljoni procentos.

Taču diezin vai tik liela būs rūpnīcas strādnieku pacietība. Viņi kļūst nemierīgi – vakar un šodien rīko sapulces, kuru centrālais temats – vai un kā pieprasīt kolektīvo atlaišanu. Izlemšanu acīmredzot kavē rūpnīcas vadības pasolītais avanss 24. maijā un alga 10. jūnijā. Valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs arodbiedrībai apgalvo, ka nauda šim nolūkam ir rezervēta.