Ministru kabineta (MK) komiteja ieceri pagaidām ir nobremzējusi, norādot, ka projektā nepieciešami vairāki precizējumi, taču, pēc R. Lazdiņa sacītā, lidostai nebūs problēmu savu viedokli pamatot. Tāpēc viņš neredz šķēršļus nodevas ieviešanai jau tuvākajā laikā, raksta NRA.lv.
Ierīces no pagājušā gadsimta
Naudu lidosta tērēs kopējās drošības uzlabošanai – galvenokārt nomainot morāli novecojošo tehniku. Par spīti faktam, ka vairākas drošības ierīces lidostā ir ražotas pagājušajā gadsimtā, šobrīd lidosta ir drošībā, uzsver R. Lazdiņš.
«Mums jau šā gada 1. aprīlī bija jāievieš šķidruma skeneri, bet naudas tam nav. Vēl vajag līdzekļus perimetra otrajai kārtai, videokameru uzlabošanai, jānomaina rokas rentgena aparāts, kas ir 1999. gada ražojums,» situāciju lidostā raksturo R. Lazdiņš. Par spīti ne pārāk jaunajām tehnoloģijām, uzturēties lidostā tomēr esot droši. «Pasaulē viss mainās, un mums nepieciešami uzlabojumi, tas taču skaidrs kā divi reiz divi ir četri,» saka lidostas drošības priekšnieks.
Zīdaiņiem nebūs jāmaksā
Lidosta rosinājusi ieviest jaunu drošības maksu – deviņus eiro (6,3 lati), ja pasažieris ar lidostu norēķinās bez starpniekiem, un desmit eiro (7 lati), ja tiek maksāts bez gaisa pārvadātāju starpniecības. No šīs summas 1,1 eiro tālāk tiktu Civilās aviācijas aģentūrai, bet pārējā summa paliktu lidostai. Jaunas nodevas ieviešanu lidosta pamato ar faktu, ka valsts samazinājusi dotāciju drošības uzturēšanai. Piemēram, 2008. gadā tā bijusi 5,7 miljoni latu, 2009. gadā – 3,94 miljoni latu, savukārt 2010. gadā dotācija 3,53 miljonu latu apmērā tika piešķirta tikai aviācijas drošības pasākumiem, lai gan faktiski šim mērķim bijuši nepieciešami 4,67 miljoni latu. Projekts paredz, ka nodeva par drošību būs jāmaksā visiem pasažieriem, kuri vecāki par diviem gadiem.
Bez redzamām izmaiņām
Pēc diskusijām valdībā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis lidostai iesniegt papildu pamatojumus un aprēķinus, kas izskaidrotu gan nodevas apmēru, gan citus jautājumus. Piemēram, ministriem nav skaidrs, vai jaunā maksa tiktu attiecināta uz pasažieriem, kuri aviobiļetes jau nopirkuši, un kā izmaiņas skartu tranzīta pasažierus. Premjers arī vēlas saņemt lidostas skaidrojumu, kāpēc drošības izmaksas Rīgā aplēstas lielākas nekā citās pasaules lidostās.
Par spīti MK skeptiskajai attieksmei, R. Lazdiņš uzskata, ka sarunas bijušas veiksmīgas un valsts nodeva tiks ieviesta jau no nākamā gada
1. janvāra. «Mums dažas lietas jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju, ko tuvākajā laikā arī izdarīsim,» saka lidostas drošības priekšnieks. Termiņu R. Lazdiņš neprecizē.
Viņš noraida iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka būtu vienpersoniski devies pie valdības un ka nodoklis ir viņa izdomājums. «Tie ir meli, ja esmu kaut ko nesis, tad lai man parāda kaut vienu parakstu! Šo nodevu ierosināja Civilās aviācijas aģentūra, un aptuveni pusgadu darba grupa izstrādāja priekšlikumus,» paskaidro R. Lazdiņš.
Ja nodeva tiks ieviesta, pasažieri būtiskas izmaiņas drošības kontrolē nejutīs, jo nauda nepieciešama galvenokārt tehnikas iegādei. No iekasētās nodevas tiks maksātas arī algas speciālistiem, kuri apkalpos šķidruma skenerus.
