Dzelzceļa kravu krituma dēļ varētu pieaugt maksa par dzelzceļa infrastruktūru, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Viens no Latvijas tranzītbiznesa mugurkauliem ir dzelzceļš un maksa par infrastruktūru, kas ir noteikta pirms gada, pamatojoties uz 2018. gada rezultātiem. Šogad kravu apgrozījums, izmantojot Latvijas dzelzceļu infrastruktūru, būtiski samazinās attiecībā pret 2018. gadu, apmēram 8 līdz 9 tonnas mīnusā. Tā kā tas ir ļoti būtisks samazinājums, līdz ar to ir jautājums par infrastruktūras maksu,” sacīja Lembergs.

Pēc politiķa teiktā, palielinot maksu par infrastruktūru, dārgāk būs jāmaksā arī par pārvadājumiem. “Tas ir jautājums, kas ļoti satrauc tranzītbiznesa dalībniekus un būtiski var ietekmēt 2020. gada pieprasījumu pēc kravu pārvadājumiem pa Latvijas dzelzceļu. Jo, ja infrastruktūras maksa būtiski pieaugs, tad loģiski, ka Latvijas tranzīta koridors kļūst dārgāks, nekonkurētspējīgāks,” gaidāmās sekas iezīmēja Lembergs.

Tāpat problēmas rada tas, ka Latvija nav integrēta Ziemeļjūras–Baltijas koridorā, kas beidzas Viļņā. “Līdz ar to it kā Eiropas Savienība (ES) beidzas Lietuvā, kas mūs galīgi neiepriecina, jo mums gribētos, lai Latvija būtu integrēta Eiropas dzelzceļa tīklā un uz Latviju konkrēti attiektos 8. koridors. Mēs uzskatām, ka šim 8. koridoram ir jāiet līdz Rīgai, ieskaitot arī Ventspili, Rēzekni, Daugavpili un jābeidzas Krievijā. Jo nevar būt tā, ka ES dzelzceļš beidzas Lietuvā un neaiziet nemaz līdz Krievijai un Baltkrievijai, kas neatbilst patiesībai,” sacīja Lembergs.

“Tā kā mēs pie šiem jautājumiem strādājam, jo tas ir būtiski gan Latvijai, gan Ventspilij,” piebilda politiķis.

Foto: F64