Straujais pieaugums būvniecības nozarē atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pēc nedaudz zemākiem izaugsmes tempiem divos iepriekšējos ceturkšņos, šā gada otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem atkal uzrādījis ļoti spēcīgu kāpumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinoties par 5,1%, liecina publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.

Kā žurnālistiem atklāj Lembergs, IKP ietekmēja apjoma pieaugums būvniecībā par 32%. “Pieaugums būvniecības nozarē ir absolūti kaitīgs un bīstams. Tā rezultātā rodas jaudas deficīts, pieaug projektēšanas un būvniecības izmaksas. Lieli pasūtījumi ir arī būvmateriālu nozarē (…) Cik ilgi tā tas būs? Paies kādi divi gadi un tad būs milzīgs kritums,” prognozēja Ventspils mērs.

“Mums ir tāda kārtība, ka mēs nosakām slēpto cenu jeb tādu cenu, kas ir ekonomiski pamatotā maksimālā cena, pie kuras ir mērķtiecīgi un ekonomiski saprātīgi slēgt iepirkuma līgumu. Ņemot vērā sadārdzinājumu, mēs atteicāmies no 20% no ieplānotajiem darbiem, jo tā cena bija virs saprātīgas cenas,” norādīja politiķis.

Skaidrojot esošās situācijas iemeslus, Lembergs norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudai ir tā saucamā snieguma rezerve – seši procenti. “Latvija ir apņēmusies līdz šī gada beigām veikt lielu daļu no ES fondu apguves, un viņai ir jāpilda šīs saistības, citādi viņa pazaudēs šos sešus procentus. Tā rezultātā Latvija pati sevi ir uzdzinusi kokā, uzdzinusi deficītu būvniecības jaudās, deficītu projektēšanā, uzdzinusi augšā cenas. Kas no tā iegūst? Ārzemju celtnieki, jo vietējo jaudu pietrūkst (…) par to pašu naudu tiek uzbūvēts par 25% mazāk, nekā, ja tā nauda tiktu sadalīta vienmērīgi,” uzskata Lembergs, piebilstot, ka valsts pārāk ātri steidzas iztērēt Eiropas fondu līdzekļus.

“Mēs tagad mākslīgi veidojam deficītu un radām krīzi veselā nozarē. Pēc tam tas var būtiski negatīvi atsaukties uz Latvijas tautsaimniecību,” pauda Ventspils mērs.

Viņaprāt, nepieciešams ar Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt šo rezervju termiņu. “Neticu, ka ar EK nevar vienoties par šiem jautājumiem,” sacīja Lembergs, norādot, ka “tā nelaime Rīgā ir tāda, ka nav apņemšanās un cīņas spara meklēt Latvijai izdevīgāko risinājumu (…) vajag milzīgu politisku spiedienu, lai brauktu un runātu.”

“Galu galā mēs esam Latvijas saimnieki, nevis Eiropas Komisija,” uzsvēra Lembergs.