Latvijas Banka: Īsi par aizejošo gadu un 2010. gada prognozēm

Šī gada otrajā pusē straujais ekonomiskās aktivitātes kritums mazinājies – rūpniecības un eksporta rādītāji stabilizējušies nedaudz ātrāk kā iepriekš prognozēts, arī ražotāju un patērētāju konfidences rādītāji zemākos līmeņus sasnieguši – tai skaitā pieauguši arī eksporta pasūtījumi. IKP kritums šogad varētu būt -17.5%. Pēc 2010.gada budžeta pieņemšanas, kas ir būtisks solis uz pakāpenisku investoru uzticības atgūšanu, nostiprinās prognoze, ka Latvijas tautsaimniecība varētu atgriezties pie kopprodukta izaugsmes jau 2010.gada vidū. 2010.gadā kopumā vēl sagaidām kopprodukta kritumu ap -2.5%.

2010.gadā iekšzemes patēriņš saglabāsies zems, bet labvēlīgāka situācija ārvalstu tirgos dod pamatu prognozēt, ka nostiprināsies eksporta pieauguma tendence. Citiem vārdiem sakot, turpināsies process uz ko ne viens vien ekonomists, tai skaitā Latvijas Banka, mudinājusi vēl t.s. “treknajos gados”, proti – Latvijas tautsaimniecības pāreja uz tādu ekonomikas modeli, kur tautsaimniecības pieaugumu nosaka galvenokārt eksports.

Tas gan nozīmē, ka uzņēmumiem, kas līdz šim orientējās galvenokārt uz vietējo Latvijas tirgu, finansiālā situācija 2010.gadā būtiski neuzlabosies. Toties uz eksportu orientētiem uzņēmumiem apgrozījums 2010.gadā pieaugs, kas var dot investīciju kāpumu un arī nodarbinātības pieaugumu.

Turpina izlīdzināties iepriekšējo gadu pārmērību sekas. Iepriekšējo gadu lielo tekošā konta deficītu (vienkārši sakot – importa pārsvaru pār eksportu) nomainījis pārpalikums, mazinās inflācija.

Inflācija, deflācija

Pakāpeniskais inflācijas samazinājums gada gaitā joprojām atspoguļosies pozitīvā gada vidējā inflācijā šogad, kas tiek prognozēta 3.6% līmenī, tomēr jau divus mēnešus – oktobra un novembra datos – varam vērot vispārējo patēriņa cenu kritumu gada izteiksmē.

Ekonomiskās aktivitātes kritums un ražotāju cenu samazinājums liek prognozēt, ka patēriņa cenas turpinās sarukt arī tuvākajā nākotnē. Deflācija varētu būt vērojama visu nākošo gadu – 2010.gada vidējais cenu kritums sagaidāms -3.8% līmenī. Atjaunojoties mērenam importa cenu pieaugumam, kā arī nedaudz vēlāk – ekonomiskajai aktivitātei arī iekšzemē, pie pavisam nelielas inflācijas atgriezīsimies jau 2011. gada beigās. Arī pēdējo mēnešu inflācijas gaidas turpmākajam 12 mēnešu periodam atkal kļuvušas pozitīvas. Tas norāda uz iedzīvotāju gaidām, ka patēriņa cenu kritums nebūs ilgstošs.

Katrai prognozei ir savi riski, un šīs inflācijas prognozes gadījumā vērts piebilst, ka vidējā termiņa riski tai kopumā ir sabalansēti. Nozīmīgi lejupvērstie riski saistīti ar tālāku iedzīvotāju ienākumu mazināšanos un samērā augsto bezdarba līmeni, kas turpinās negatīvi ietekmēt iekšzemes patēriņu. Galvenie augšupvērstie riski saistīti ar pasaules energoresursu un pārtikas cenu attīstību: globālās ekonomikas atveseļošanās ietekmē pasaules energoresursu un pārtikas cenas varētu augt straujāk, nekā prognozēts, kas palielinātu spiedienu uz cenu pieaugumu Latvijā.

Tekošais konts

Preču eksporta pozitīvās tendences, kā arī pakalpojuma eksporta noturība nosaka kopējā preču un pakalpojumu eksporta pārsvaru pār importu šogad – kopš 2. ceturkšņa, kas nozīmē, ka beidzot preču un pakalpojumu importu varam apmaksāt ar eksporta ienākumiem, nevis aizņemoties ārvalstīs. Pozitīvās tendences eksportā kopā ar ienākumu konta pārpalikumu (kas ir tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi un gada beigās tie, visticamāk, vēl pieaugs) ļauj šogad prognozēt tekošā konta pārpalikumu 9.5% no IKP apmērā.

Tekošā konta pārpalikums joprojām saglabāsies arī tuvākajos gados. Nākamgad, mazinoties ienākumu konta dominancei, sagaidāms, ka eksporta pieaugums un preču un pakalpojuma konta pārpalikums nodrošinās tekošā konta pārpalikumu apmēram 11% no IKP.

Eksporta/importa izredzes

Augoša ārējā pieprasījuma un konkurētspējas uzlabošanās ietekmē nākamajā gadā eksports palielināsies, bet sagaidāms, ka imports pieaugs tikai pakāpeniski – lai arī eksporta kāpuma ietekmē arī imports atsāks kāpumu, tomēr vājā patēriņa ietekmē importa kāpums nav gaidāms nozīmīgs. 2010. gada 2. pusgadā, atsākoties tautsaimniecības attīstībai, var atsākt pieaugumu kapitāla preču imports (2009. gada pirmajos astoņos mēnešos tas samazinājās gandrīz par 60% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu).

Rūpniecība

Runāt par kopējo stabilizāciju apstrādes rūpniecībā vēl pāragri, lai arī 3. ceturksnī parādījušās dažas pozitīvas tendences, kas saistītas ar to, ka palielinājies ārējais pieprasījums pēc atsevišķiem apstrādes rūpniecības produkcijas veidiem (koksne, ķīmija, papīrs). Līdz 2009. gada beigām nedaudz uzlabosies konjunktūra rūpniecībā un nenozīmīgi pieaugs jaudu izmantošana apstrādes rūpniecībā, tomēr būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas. Galvenie ražošanas attīstību kavējošie faktori joprojām ir zems pieprasījums un finansiālās grūtības.

Apstrādes rūpniecības atveseļošanos 2010. gadā var saistīt tikai ar ārējā pieprasījuma attīstību, jo iekšzemes pieprasījums joprojām būs ļoti vājš. Kopumā vairākām apstrādes rūpniecības nozarēm izdevumu optimizācijas dēļ uzlabojusies konkurētspēja gan ārējos tirgos, gan iekšzemes tirgū, tomēr izaugsmi var nodrošināt tikai spēja operatīvi reaģēt uz pieprasījuma pārmaiņām ārējos tirgos, laikus pārejot uz pieprasītiem produkcijas veidiem. Jau 2009. gada pirmajos deviņos mēnešos daudzām nozarēm kopējā apgrozījumā ievērojami palielinājusies eksporta daļa.

Kuras nozares turpmāk atkopsies straujāk? Ātrāku atveseļošanos var gaidīt koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā un, ja pietiekami veiksmīgi tiks apgūti jauni ārējie tirgi, arī pārtikas produktu ražošanā un vieglajā rūpniecībā. Lai gan atsevišķiem uzņēmumiem jau tagad ir labi panākumi eksporta tirgos, kopumā mašīnbūves un metālapstrādes, kā arī elektronikas sektorā 2010. gads visdrīzāk būs stabilizācijas gads. Savukārt apstrādes rūpniecībā kopumā izaugsme gaidāma tikai 2010. gada 2. pusgadā.

Darba tirgus

Latvijas Bankas prognoze bezdarba līmenim (procentos no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita) šim gadam ir 17.6, nākamajam – 21.3. No vienas puses- salīdzinājumā ar bezdarba pieaugumu 2009. gada sākumā pašlaik uzņēmēju nodarbinātības gaidas būtiski uzlabojušās. No otras: vienlaikus nav gaidāma nozīmīga brīvo darba vietu skaita palielināšanās un bezdarba samazināšanās tautsaimniecības atveseļošanās sākumā. Pirmkārt, uzņēmumu darbības efektivitātes paaugstināšanas rezultātā joprojām mazinās ražošanas procesu darbietilpība, tādējādi iespējams panākt ražošanas apjoma tālāku pieaugumu bez tikpat strauja nodarbinātības līmeņa kāpuma. Otrkārt, ņemot vērā būtisku darba nedēļas ilguma samazinājumu pēdējā laikā, uzņēmēji var palielināt cilvēkstundu skaitu, nepieņemot darbā jaunus darbiniekus.

Tas ļauj sagaidīt, ka bezdarba līmenis sāks pakāpeniski mazināties tikai tad, kad tautsaimniecības izaugsme jau būs jūtami nostiprinājusies, t.i., ne agrāk kā 2010. gada 2. pusgadā.

Algas

Vispirms par šo gadu. Algu samazinājumi 2009. gadā skāra visas tautsaimniecības nozares un līdzīga aina būs vērojama arī nākamgad. Sabiedriskajā sektorā stundu algas samazinājums līdz šim bijis straujāks nekā privātajā sektorā un to noteica gan nepieciešamība veikt fiskālo konsolidāciju, gan nepieciešamība dot privātajam sektoram signālu līdzsvarot algas ar darba ražīgumu, kā arī atturēšanās no masveida atlaišanām. Pieņemtais 2010. gada budžets paredz, un vienotās atalgojuma sistēmas ieviešana noteiks, tālāko atalgojumu samazinājumu sabiedriskajā sektorā.

Tomēr jau notikusī stundu algas pazemināšana nepārprotami sarucina algu tālākas samazināšanas iespējas sabiedriskajā sektorā, samazinājums vairāk varētu skart cilvēkstundu skaitu. Privātajā sektorā darbaspēka izmaksas 2009. gadā tika samazinātas galvenokārt atlaižot mazāk kvalificētus darbiniekus, kā arī samazinot darba nedēļas ilgumu. Lai gan līdzīga tendence turpināsies arī nākamajā gadā, privātais sektors vairāk varētu pievērsties stundu algas samazinājumam. Tas nebūt nenozīmē, ka algas samazinājums skars visus darbiniekus – līdzīgi kā līdz šim, darbiniekiem ar labu izglītību un kvalifikāciju darba samaksa var pat palielināties, jo uzņēmumiem izglītoti darītāji būs vajadzīgi vienmēr.

Par turpmāko. Pakāpeniski pieaugot darba ražīgumam un atjaunojoties Latvijas tautsaimniecības konkurētspējai, it sevišķi atkopjoties ārējam pieprasījumam, darba samaksas līmenis eksportējošos uzņēmumos varētu pieaugt. Tomēr, ņemot vērā iepriekšējos gados darbaspēka trūkuma dēļ radīto plaisu starp algām un darba ražīgumu, nav paredzams, ka tuvākajos gados algas vidēji tautsaimniecībā pieaugs straujāk par darba ražīgumu.

Jau šogad algu samazināšana nozīmīgi skāra kredītņēmēju spēju atmaksāt bankām kredītus un strauji ir pieaudzis kavēto kredītu apmērs – par katru ceturto kredītu kredītmaksājums tiek kavēts. Nākamgad tik straujš kavēto kredītu pieaugums kā šogad, nav gaidāms, tomēr tas turpināsies un papildus darba algu samazinājumam un bezdarba kāpumam pastāv risks, kas ir saistīts ar iespējamu eiro procentu likmju kāpumu, ECB paaugstinot procentu likmes saistībā ar pieaugošu inflācijas risku. Tas pastiprinātu kredītņēmēju nespēju veikt maksājumus par kredītiem, kas ņemti eiro valūtā. Tomēr kredītņēmēju spēja atmaksāt kredītus varētu uzlaboties līdz ar gaidāmo eksporta atkopšanos un tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos, kas nestu arī stabilitāti iedzīvotājiem.

Jāuzsver, ka algu samazinājums, kas atspoguļo arī iepriekšējo gadu pārmērīgu un nepamatotu pieaugumu, ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas eksportētāju konkurētspējas atjaunošanos, un pozitīvi vērtējams tas, ka darbaspēka izmaksu mazināšana notiek vienlaikus ar darba ražīguma kāpumu.

Privātais patēriņš, mazumtirdzniecība

Arī turpmāk, visticamāk, gaidāma samērā vāja privātā patēriņa attīstība, kas tieši ietekmēs arī mazumtirdzniecību. To noteiks vēl arvien augošais bezdarba līmenis un ar to saistītais iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu kritums. Lai arī patērētāju konfidence ir uzlabojusies, tā joprojām ir zemā līmenī, ko nelabvēlīgi ietekmē arī augstā nākotnes nenoteiktība. Privātā patēriņa atjaunošanās sagaidāma pakāpeniska – sākotnēji uzlabojoties pirmās nepieciešamības preču pārdošanas apjomiem, tajā skaitā arī pārtikai, savukārt ilglietojuma preču tirdzniecībā pozitīvākas tendences varētu būt sagaidāmas tikai gada beigās, kur nozīmīgs ietekmējošs faktors būs arī kredītu pieejamība.

Patēriņa cenu deflācija palīdz pārvarēt vēl lielāku patēriņa kritumu. Arī valsts nodarbinātības atbalsta programmas un banku īstenotā mājsaimniecību kredītu pārstrukturēšana papildus balsta patēriņu, tomēr šie pozitīvie efekti nebūs ilgstoši.

To diktēs arī mājsaimniecību rīcība: tās iepriekš pārlieku optimistiski novērtēja nākotnes ienākumus, kad ekonomika auga griezdamās – un cikla augšupejas fāzē tērēja vairāk, nekā nopelnīts. Tagad, kad ekonomikas aktivitātei noderētu lielāki tēriņi, mājsaimniecības sajutušas uzkrājumus nepieciešamību kā “drošības spilvenu”. Tuvākajā nākotnē daļai mājsaimniecību, visticamāk, nāksies arī atjaunot pašlaik tērētos uzkrājumus.

Budžets, reformas un eiro

Vērtējot 2010.gada budžetu secinājums neizbēgami ir pretrunīgs: labi, ka budžets pieņemts un laikā, kas ļauj pakāpeniski turpināt reformas un izvairīties no skarbas nepieciešamības pēkšņi sabalansēt budžetu, taču reizē jāapzinās, ka tas ir neizmantotu iespēju budžets. Vasarā nepaveiktais strukturālo reformu darbs 2010.gada budžetā valdībai licis ķerties pie ātriem risinājumiem, kas šajā tautsaimniecības situācijā kļūdaini – nodokļu celšana, sevišķi, sadārdzinot darbaspēka izmaksas ekonomikas atkopšanos neveicina. Tie pie pirmās izdevības samazināmi.

Cerīgi, tas, ka gan valdība, gan opozīcijas pārstāvji ir izteikuši apņēmību tūlīt pēc jaunā gada reformām ķerties klāt. Tas ļautu turpmāk izvairīties no sasteigtu lēmumu pieņemšanas pēdējā brīdī. Valdībai sekmīgi īstenojot apņemšanos tālāk sakārtot valsts budžetu atbilstoši šī brīža ekonomiskajai realitātei – tēriņus maksimāli tuvinot iespējām pakāpeniski atjaunosies uzticība Latvijas tautsaimniecībai, vienlaikus stiprinot iespēju pāriet uz ES kopējo valūtu eiro jau 2014.gadā.

Autors: BNA.LV