Latvija gāzi no Lietuvas LNG termināla varēs saņemt jau nākamgad

Krievijas gāzes giganta «Gazprom» pārstāvniecība Rīgā ilgstoši veidojusi kampaņu, lai sabiedrību Latvijā pārliecinātu, ka gāzes tirgus atvēršana kaitēs Latvijai. To pirms gada, vērtējot ārvalstu specdienestu darbu, atklāja Satversmes aizsardzības biroja agrākais vadītājs Jānis Kažociņš. Un līdzīga informatīvā kampaņa slepus organizēta pret Visaginas atomelektrostacijas projektu Lietuvā. Kā zināms, projekts patiešām arī izgāzās. Šobrīd galvenā būve, kas lietuviešiem nodrošinātu energoneatkarību no Krievijas ir sašķidrinātās gazes terminālis. Un nu arī tā izdevīgums tiek apšaubīts. Lietuvas Seimā izveidota īpaša parlamentārā izmeklēšanas komisija, stāsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Komisiju vada sociāldemokrāts Arturas Skardžius. Viņam esot vesela rinda ar neatbildētiem jautājumiem, kāpēc Lietuva tērē 720 miljonus ASV dolāru tik dārgam projektam.

Jau būvniecības beigu fāzē esošais terminālis atradīsies Klaipēdas ostā – uz liela kravas kuģa. Tajā ar tankuģiem atvesto gāzi pārstrādās dabasgāzē un pa cauruļvadiem nogādās pie lietotājiem. Izmeklēšanas komisijas vadītājs pārmet iepriekšējai valdībai, ka tā izvēlējusies termināla kuģi nevis pirkt, bet īrēt.

“Skatoties no šodienas pozīcijām… Ja mēs, piemēram, ar Latviju veidotu reģionālo termināli un celtu to par Eiropas naudu, nevis par naudu to īrētu kā tas būs tagad tikai par lietotāju naudu, kuri par dienu maksās ne vairāk un ne mazāk, bet 189 tūkstošus ASV dolārus. Bet pēc tam izpirksim. Vienošanās dokumentā ir norādīta cena, bet tas ir komercnoslēpums, bet samaksāsim divu kuģu cenu un pēc tam, ja Lietuva vēlēsies, izpirksim par ne tik mazu summu.

Mēs gribējām noskaidrot, vai šo projektu varēja veidot par Eiropas naudu un par ekonomiski pamatotu summu. Tie bija mūsu jautājumi. Un domāju, ka pie šī jautājuma parlaments atgriezīsies rudenī”, savu pozīciju klāsta Lietuvas Seima parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs (LSDP) Arturas Skardžius.

Komisija savu pusgadu ilgo pētniecību jau pabeigusi, bet Seima deputāti nobalsoja darba rezultātu apspriešanu atlikt līdz gada beigām, kad termināli nodos lietošanā. Deputāts par to gan nav īpaši priecīgs. Ja notiktu pēc viņa prāta un projektu sāktu vērtēt Iepirkumu birojs un arī drošības iestādes, celtniecība būtu jāaptur.

“Mums kā parlamentāriešiem tautai tas jāizstāsta un vainīgajiem ir jāatbild par to”, pamato A.Skardžius.

Tomēr uz nepatīkamiem jautājumiem nākas atbildēt arī pašam komisijas vadītājam. Žurnālisti atklājuši, ka īsi pirms izmeklēšanas komisijas izveidošanas, deputāta sieva pārdevusi sev piederošu firmu, uz kuras vārda reģistrēti vairāki vērtīgi nekustamie īpašumi un zemes gabali. Pircējs – nesen Lietuvā reģistrēts SIA. Darījuma summu politiķis neatklāj. Kā vēlāk noskaidroja žurnālisti – patiesie pircēji bijuši biznesmeņi no Krievijas.

Šajās dienās Lietuvas militārās izlūkošanas dienests publiskojis savu analīzi par drošību valstī. Tajā secināts, ka Krievija aizvien biežāk izmanto nemilitārus līdzekļus – politisko, ekonomisko, informatīvo un diplomātisko spiedienu, lai sagrautu pretinieku politisko lēmumu pieņemšanas procesus. Šim aprakstam labi atbilst arī gāzes termināla izmeklēšnas komisija.

“Fakts paliek fakts – ka Skardžiusa komisija no malas skatoties… Var teikt, ka tās darbs nebija ļoti prolietuviska. Tas ir – tas izskatījās ne pārāk labi”, atzīst portāla 15.min.lt galvenais redaktors Rimvaldas Valtaka.

Lietuvas militārie analītiķi spriež, ka Krievija lika un liks šķēršļus projektiem, kas Lietuvu padarītu mazāk atkarīgu no lielā kaimiņa, jo to uzskata par tiešu savas drošības apdraudējumu. Un tam arī netiek žēloti līdzekļi – bez nekāda ekonomiskā pamatojuma Krievija sāka atomstacijas projektu Kaļiņingradā, kas nu ir iesaldēts, kā arī elektrostacijas būvniecību Baltkrievijā. To mērķis bija izjaukt ieceri būvēt Ignalīnas atomstaciju.

“Gazprom lobisti neguļ un strādā. Un strādā, protams, Seimā, starp Seima locekļiem un tā tālāk. Protams, katrā celtenicībā iespējams kaut ko atrast. Arī termināla celtenicībā kaut ko iespējams atrast. Bet šiet pats svarīgākais ir politiskais moments – būs sašķidrinātās gāzes laikā uzcelts vai nebūs. (…) Uzskatīsim tā – tā ir «Gazprom» izmeklēšana un viņiem ir izdevies mest ēnu uz termināli”, norāda R.Valtaka.

Lietuva atšķirībā no Latvijas šobrīd jau gandrīz noslēgusi īpašumtiesību pārdali, lai gāzes cauruļvadiem varētu pieslēgties ikviens gāzes piegādātājs. Arī jaunais Klaipēdas terminālis. Par to «Gazprom» Lietuvu sodījis – mūsu kaimiņiem ir augstākās gāzes cenas Eiropā. Tomēr šonedēļ sākušās Lietuvas valdības un «Gazprom» pārrunas par iespēju cenu samazināt. Tajā nu ir ieinteresēta arī Krievija. Ja Lietuva iegūs lētāku gāzi no ASV, Krievijas piegādes tai vairs nebūs vajadzīgas. Lietuvas prezidente jau izteikusies, ka Lietuva varētu pavisam atteikties no jauna ilgtermiņa piegādes līguma slēgšanas ar «Gazprom».

LNG termināla galvenie būvniecības darbi noslēgsies vasarā. Novembrī atbrauks kuģis, uz kura atrodas termināla iekārtas. Un jau no nākamā gada sākuma tas sāks darbu. Lietuvas Enerģētikas ministrs apliecina, ka no Klaipēdas gāzi varēs saņemt arī Latvija.

“Pateicoties alternatīviem ceļiem kā gāze tiks piegādāta Klaipēdai un tam, ka šis terminālis būs pieejams un atvērts trešo pušu pieejai, tas nozīmē, ka nebūs nekāda papildus maksa nevienai no pusēm, lai lietotu šo termināli, es skaidri saskatu potenciālu sadarbībai un tas ir iespējams, ka notiks tirdzniecība starp Latvijas un Lietuvas kompānijām, ja vien būs cenu starpība tirgū”, pauž Lietuvas Enerģētikas ministrs Jaroslavs Neverovičs