LatRosTrans (LRT) vakar izplatīja paziņojumu, ka "pēc detalizētiem sagatavošanās un izpētes darbiem eksperti ir devuši zaļo gaismu SIA LatRosTrans piederošajā cauruļvadā esošās naftas atsūknēšanai un pārvietošanai uz rezervuāru". Kopējais naftas daudzums ir rēķināms simtos tūkstošu tonnu, tāpēc naftas izsūknēšanas sagatavošana prasīja diezgan ilgu laiku un nevarēja palikt nepamanīta. Trauksmi par naftas vada gaidāmo iztukšošanu cēla Baltkrievija, bet gan LRT rīkošanos, gan signālus no kaimiņvalsts ignorēja Valda Dombrovska (Vienotība) vadītā Latvijas valdība. Tās rīcību iespējams iztulkot pat par naftas vada iztukšošanu provocējošu, jo V. Dombrovskis gan sasauca LRT veltītu ministru un valsts drošības iestāžu vadītāju apspriedi, bet apspriedes vienīgais rezultāts bija ziņu noplūdināšana par sapulces vienīgo lēmumu nekādas ziņas par sapulces sasaukšanas faktu un lēmumiem nenoplūdināt. Līdz ar to valdība deklarēja bezspēcību, par kuru LRT un tās saimniekiem Vitol arī vajadzēja pārliecināties. Arī tā var saprast LRT paziņojumu par veiktajiem "sagatavošanās un izpētes darbiem".
LRT pāriešana no naftas aizvākšanas plānošanas pie plāna izpildes izsauca kārtējos protestus no Baltkrievijas. "Esam saņēmuši Baltkrievijas iesniegtu notu saistībā ar darbībām ap Ventspils naftas cauruļvadu," NRA.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis. Vakar vakarā viņš pavēstīja, ka Latvija sniegusi atbildi Baltkrievijas vēstniekam Rīgā. Atbilde bijis ieteikums Novopolockas valsts naftas transportēšanas un pārstrādes uzņēmumam Družba tiesāties ar LRT un šādos gadījumos parastās pieklājības frāzes par Latvijas un Baltkrievijas labajām attiecībām, kuras netraucēs tiesāšanās starp uzņēmumiem. J. Sīlis nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai šāda atbilde nenodara Latvijai ļoti lielu kaitējumu, jo nepiesaka arī Latvijas tiesības pretendēt uz naftu. Latvijas Ārlietu ministrijas atbilde Baltkrievijai var izrādīties vairāku simtu miljonu latu vērta dāvana LRT un tā līdzīpašniekiem, kuru atbalsts premjera un ārlietu ministra vietas ieguvušajam Vienotības grupējumam tika apspriests 10. Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā.
"Valdība šobrīd izvērtē naftas piederību un iespējamos riskus, kas saistīti ar naftas vada nākotni!" uzsvēra V. Dombrovska preses pārstāve Līga Krapāne. Neatkarīgā jautāja, kādā veidā valdība to dara – vai ir iekļāvusi šo jautājumu kādā no savām sēdēm, kuras tagad notiek ļoti bieži arī nākamā gada budžeta gatavošanas sakarā, vai gatavo lēmumprojektu? Izrādījās, ka atsevišķi ministri pildot jau minētajā slepenajā sapulcē saņemtos uzdevumus, kuru izpilde līdz ar to tiek glabāta slepenībā.
Ar izvērstu skaidrojumu par LRT rīcību vakar nāca klajā arī Baltkrievijas valsts uzņēmums Belneftehim, kura vēstījumu izplatīja un nodot Latvijas sabiedrības zināšanai lūdza Baltkrievijas vēstniecība Latvijā. Belneftehim informēja par vēl dažiem naftas izsūknēšanas sagatavošanas darbiem. Starp tiem bijusi līguma laušana par Baltkrievijas uzņēmuma pārstāvniecības telpu īri, kas nozīmēja baltkrievu izdzīšanu no naftas pieņemšanas un nodošanas punkta Ventspils. Šeit jāatgādina, ka LRT ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā savu daļu Latvija ir privatizējusi (pārdevusi), bet uzņēmuma darbošanās nebija iespējama bez Baltkrievijas, jo naftas vads no Krievijas uz Latviju stiepjas cauri Baltkrievijai, bet nelielā posmā arī cauri Lietuvai. Naftas vada konfigurācija ar naftas pārstrādes rūpnīcu un pārsūknēšanas iekārtu izvietojumu ir tāda, ka baltkrievi jau kopš padomju laikiem nodarbojās ar naftas plūsmas regulēšanu un uzskaiti PSRS rietumu daļā. Šīs funkcijas viņi saglabāja arī pēc Padomju Savienības likvidēšanas. Pēc baltkrievu versijas, naftas plūsmu nodrošinošā balastnafta esot uzņēmuma Družba bilancē, t.i., īpašumā, ko apliecinot viņu rīcībā esošie dokumenti. Latvijai gan būtu argumenti, kāpēc nafta Latvijas teritorijā ir Latvijas īpašums, bet Latvijas valdība izvairās likt šos argumentus lietā un vismaz apturēt naftas vada izsūknēšanu un novērst pašu sliktāko variantu, ka Latvijai jākompensē Baltkrievijai piederējušās naftas vērtība.
Vēl viens LRT priekšdarbs naftas izsūknēšanai bija apgādāšanās ar jurista Uģa Grūbes atzinumu, ka balastnafta piederot LRT. Atzinums sākas ar atrunu, ka tas "atspoguļo tā autoru zvērinātu advokātu biroja U. Grūbe un A. Strautiņš neatkarīgo profesionālo viedokli un nevar tikt uzlūkots par likumu vai citu normatīvo aktu oficiālu izskaidrojumu". Arī šāda atruna prasa atrunu, ka U. Grūbe ir pastāvīgs LRT īpašnieces Ventspils nafta interešu pārstāvis. Tālāk vēl viena U. Grūbes atruna, ka "atzinuma autori neuzņemas nekādu atbildību par sekām, tajā skaitā – par materiālajiem zaudējumiem gadījumā, ja izrādītos, ka iesniegtie materiāli (kopijas) neatbilst dokumentu oriģināliem vai ka atzinuma autoriem ir noklusēti, vai ir sagrozīti kādi būtiski lietas faktiskie apstākļi". Proti, lai Latvija nedomā prasīt atbildību no U. Grūbes par to, ja Latvijai nākas kompensēt Baltkrievijai izsūknētās naftas vērtību vai vismaz pārliecināties, ka Latvija pazaudējusi vērtību, kas varētu aizvietot valsts budžeta samazināšanu, ar ko tagad mokās V. Dombrovska valdība.
U. Grūbe atsaucas uz pārdesmit Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, sākot ar 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju. Tā pasludināja Latvijas tiesības uz PSRS īpašumu. U. Grūbe no deklarācijas izsecina Latvijas tiesības arī uz naftas vadu ar visu naftu. Tālāk seko privatizācijas likumi un valdības noteikumi, atbilstoši kuriem naftas vads nonāca pie privātiem īpašniekiem, starp kuriem šobrīd visu nosaka Vitol. Tomēr U. Grūbe nevar atsaukties ne uz kādiem dokumentiem, kuri nosauktu par privatizācijas objektu tieši tehnoloģisko, rezerves vai bufernaftu, kā tā dažādos gadījumos tiek dēvēta. Neatkarīgā jau ir noskaidrojusi, ka šāda dokumenta nav un nevar būt, jo Privatizācijas aģentūras arhīvā tika atrasts dokuments ar visu to īpašumu sarakstu, kurus Latvija un Krievija 1994. gadā ieguldīja LRT. Ja nekādas naftas šajā sarakstā nav, tad nafta LRT nav nodota un nevarēja tikt pārdota kopā ar Latvijai piederējušajām LRT kapitāldaļām.
Naftas ieguldījuma neesamību U. Grūbe kompensē ar atsauci uz Latvijas Republikas Civillikumu, pēc kura tas esot "kvalificējams kā galvenās lietas (paša cauruļvada) piederums (blakus lieta)". Ja nav šaubu par cauruļvada piederību LRT, tad "arī par cauruļvadā esošās naftas tehnoloģiskās rezerves īpašnieci atzīstama SIA LRT".
Iespējams, ka tagad tiesai nāksies lemt par Civillikumā noteiktās galvenās lietas un blakuslietas attiecināšanu uz cauruļvadu un naftu tajā, jo U. Grūbes traktējumu iespējams apstrīdēt. Pēc viņa loģikas, nafta naftas vadā līdzinās diegam uzvalkā: ja Latvija pārdevusi uzvalku, t.i., naftas vadu, tad pārdots arī diegs, ar kuru uzvalks šūts. Pretarguments, kāpēc nafta tomēr nav pielīdzināma diegam uzvalkā, ir tāds, ka konkrētajam diegam ārpus konkrētā uzvalka vērtības vairs nav, bet naftai – ir, turklāt liela vērtība. To pašu iespējams izteikt arī otrādi: uzvalks bez diega pārstās būt uzvalks, bet LRT apgalvo, ka naftas vads bez naftas pastāvēs, kļūs piemērots arī gāzes transportēšanai u. tml. Tādējādi var izrādīties, ka nafta nemaz nav "blakus lieta" galvenajai lietai, bet lieta pati par sevi.
Līdzību ar uzvalku varētu turpināt tā, ka nafta būtu uzvalkam pieskaņota kaklasaite apģērba lietu kopumā: žakete, bikses, krekls u. c., par ko 1994. gadā tika sastādīts akts – uzskaitīti Latvijas un Krievijas ieguldījumi LRT. Pēc tam sekoja desmit gadi, kad LRT lietoja apģērbu, kurā visi elementi bija labi saskaņoti – lietoja naftas vadu, kas nesa ienākumus arī Latvijas valstij. Pēc tam gāja gadi, kad naftas vads netika lietots, bet bija cerības to atkal sākt darbināt.Tagad Latvijai un LRT ir jāsadala sava manta: Latvijai – nafta, bet LRT – naftas vads kā metāls vai kā gāzes vads. Vēl citu līdzību naftas vada un naftas attiecībai piedāvā advokāts Jānis Zelmenis. Viņš jautā, kopš kura laika transporta uzņēmums drīkst piesavināties transportējamās kravas.
***
VIEDOKLIS
Jānis Kosītis, pašlaik Rīgas pašvaldības darbinieks:
– Neatceros, kā izskatās pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem parakstītie LatRosTrans dibināšanas dokumenti, bet varu apgalvot, ka to sastādīšanas laikā vispār netika runāts par naftu naftas vadā. Tā nav ierēķināta starp ieguldījumiem, uz kuru pamata Latvija un Krievija nodibināja kopuzņēmumu. Attiecībā uz šo naftu saglabājas tā pati situācija, kāda tā bija pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad bijušās PSRS republikas sadalīja PSRS īpašumus un Latvijas Republika pārņēma no PSRS visu, kas atrodas tās teritorijā.
