Visās Baltijas valstīs ir līdzīgs ofšoru un darījumu ar ofšoru ierobežošanas pasākumu komplekss un normatīvā bāze. Tomēr ir būtiskas atšķirības ar Skandināviju, kur papildus ofšoru ierobežojumiem pastāv pasākumu komplekss nodokļu iemaksu palielināšanai, liecina pētījums.

«Baltijas valstīs lielas atšķirības nav, tāda ir vērojama, salīdzinot Baltiju ar Skandināvijas valstīm vai ar ASV un Vāciju,» skaidro «BDO Zelmenis & Liberte» partneris Jānis Zelmenis.

Valstīm ar dažādiem ekonomiskajiem modeļiem ir ļoti atšķirīgas nodokļu un sociālās aizsardzības sistēmas. «Ir superlielvalsts ASV, kur ir vissarežģītākā un bargākā nodokļu likumdošana un izpildes režīms, ir Eiropas lielvalstis  Vācija un Francija ar līdzīgu nodokļu kodeksu un augstu sociālās aizsardzības režīmu, taču naivi ir cerēt, ka, šos supervalstu nodokļu kodeksus ieviešot Latvijā, valsts maks pildīsies ar nodokļu ieņēmumiem daudz vairāk nekā pašlaik,» tā uzskata Zelmenis.

«Proti, ASV ir valsts, kura ietekmē ļoti daudzus procesus pasaulē un eksportē kapitālu, savukārt Latvija spiesta importēt, nevis eksportēt kapitālu, tāpēc tas, kas labi der ASV vai Zviedrijai, diemžēl neder Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un citām valstīm. Tāpat kā cilvēkiem zeķes, arī nodokļu politikā viens izmērs neder visiem,» secinājis Zelmenis.

Viņaprāt, Latvijai, kura zvejo investīcijas, strauji apgrūtināt (ar papildu prasībām un ierobežojumiem) pašu ofšoru rīcību vai citu personu darījumu slēgšanu (maksājumu veikšanu) ar ofšoriem, ja to pašu neveic Lietuva un Igaunija, nozīmē zaudēt savu konkurētspēju, raksta Apollo.lv.

«Nevienā Baltijas valstī nav ierobežojumu ar ofšoru saistītām kompānijām sniegt pakalpojumus. Piemēram, ja arhitekts nodibina kompāniju ārzonā, kura reģistrē meitas kompāniju tajā pašā valstī, kur dzīvo arhitekts un šī meitassabiedrība sniedz pakalpojumus tirgū, tad ne Latvijā, ne Lietuvā, ne Igaunijā nav būtisku ierobežojumu tirgū salīdzinājumā ar jebkuru citu kompāniju, kas sniedz pakalpojumus vai nodarbojas ar ražošanu,» norāda Zelmenis.

Faktiski fiziskām personām nav aizlieguma sniegt pakalpojumus caur sev 100% piederošām kompānijām. «Ja kaut ko tādu  politiķi mēģinās aizliegt, tad var gadīties, ka tas tiks attiecināts uz visām sabiedrībām, jo tādējādi taču valsts zaudē nodokļus – maksā uzņēmuma ienākuma nodokli, nevis iedzīvotāju ienākuma nodokli un socnodokli, kas jāmaksā par algotu darbinieku, tad cilvēki šādas kompānijas dibinās Igaunijā vai Lietuvā, bet ne Latvijā,» prognozējis Zelmenis.

Viņš gan atzīst, ka, piemēram, Zviedrijā fiziskā persona, kura sniedz pakalpojumus (strādā pats īpašnieks) caur sev piederošu Zviedrijas kompāniju, spiesta par daļu dividenžu maksāt darbaspēka nodokļus.

Patiesā labuma guvēju atklāšana kā obligāta prasība ir tikai tiem, kuru īpašnieks vai kapitāldaļu turētājs 25% vai vairāk ir Latvijas tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļautā teritorijā reģistrēta kompānija, raksta «Dienas Bizness».

Šādām kompānijām vajadzētu liegt iespēju piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos. Liegums par piedalīšanos valsts iepirkumos būtu attiecināms arī  uz tām kompānijām, kurās nav ofšoru kapitāla, bet kuru darījumu apmērs ar ofšorkompānijām pārsniedz 25% no iepriekšējā taksācijas gada apgrozījuma. Lai arī Latvijā darījumi ar ofšoriem jau šobrīd tiek aplikti ar papildu ieturējuma nodokli, līdzīgi kā tas ir citās Baltijas un ES dalībvalstīs, tomēr Zelmenis nezināja nosaukt nevienu valsti, kur ofšoriem, to meitasabiedrībām būtu liegts piedalīties valsts un pašvaldību iepirkuma konkursos.

«Kāda jēga ziņas par beneficiāriem atkārtoti stiept uz Uzņēmumu reģistru (UR), ja šāda informācija ir katras Latvijas komercbankas rīcībā?» tā par ideju Komerclikumā iekļaut normu, ka ir jānes uz UR izziņa par patiesā labuma guvēju fizisko personu, atbildējis Zelmenis.

Viņš prognozēja – ja šāda norma patiešām tiks iekļauta, tad tā nevis piespiedīs atklāt ofšoru īpašniekus, bet gan apgrūtinās visus Latvijā strādājošos uzņēmumus. «Kā advokāts, varu prognozēt, ka ofšoru apkarošanas pasākumi radīs papildu darbu daudziem advokātiem un fiduciāro pakalpojumu sniedzējiem, vēl vairāk –, ja būs ofšori, kuri gribēs turpināt strādāt Latvijā, tad par to īpašniekiem deklarēsies trasta sabiedrību nolīgti juristi, taču var gadīties, ka daļa kompāniju Latviju pametīs, bet valsts papildus iegūs bezdarbniekus,» tā Zelmenis.