Vešņakovs Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" norādīja, ka ar Lindermanu nav personīgi pazīstams. "Diemžēl gan referenduma sagatavošanas laikā, gan referenduma laikā tādi apgalvojumi ir izskanējuši, bet šeit uzreiz varu pateikt, ka ne reizi neviens no šiem faktiem nav pierādīts. Tādu faktu vienkārši nav. Tās ir politiskās spekulācijas, kuras izplata negodīgi politiķi," komentēja Vešņakovs.
Drošības policija neizslēdz iespēju, ka nauda referenduma aktivitātēm varētu būt nākusi arī caur Krievijas vēstniecību Rīgā, nedēļas nogalē vēstīja raidījums "De facto".
"Mums aizdomas ir, bet sīkāk mēs varēsim runāt pēc 31.marta, kad biedrībai jāiesniedz pārskats Valsts ieņēmumu dienestam. Tad mums noteikti radīsies jautājumi," raidījumam uzsvēris policijas šefs Jānis Reiniks.
Saskaņā ar likumu biedrībai "Dzimtā valoda", ko pārstāv Lindermans, ne vēlāk kā līdz 31.martam Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz gada pārskats vai tā daļas ‒ ieņēmumu un izdevumu pārskats un ziedojumu un dāvinājumu pārskats. Izskanējušās runas, ka referenduma kampaņa organizēta ar Krievijas specdienestu palīdzību, Lindermans sauc par meliem, raksta IR.LV.
Jau ziņots, ka koalīcija izstrādājusi priekšlikumus referendumu aģitācijas pārraudzības uzlabošanai. Šis jautājums aktualizējies pēc sestdien notikušās tautas nobalsošanas par divvalodību Latvijā, jo pašlaik netiek kontrolēta referendumu aģitācija un tās finansētāji. Vairākas amatpersonas to nosauca par robu likumā.
Satversmes grozījumus, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, Latvijas pilsoņi sestdien tautas nobalsošanā noraidīja.Aleksandrs VešņakovsKrievijas vēstnieks LatvijāVladimirs Lindermans
