Šodien saņēmu telefona zvanu no kāda Latvijas Radio žurnālista, kurš izrādīja interesi par Nacionālās Mediju grupas (NMG) sociālā tīkla “Facebook” lapām, cita starpā minot, ka tajās parādās informācija par Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Līdz ar to nācās gandrīz vai taisnoties, kāpēc manā rīcībā esošos interneta resursos parādās publikācijas par šo konkrēto tēmu.
Šis jautājums gan neizskan pirmo reizi, un, ja žurnālists, kurš stādījās priekšā kā Rūdolfs, būtu pasekojis līdzi pats sava medija informācijai, tad būtu aiztaupījis sev laiku un uzzinājis, ka šādas publikācijas tiek veidotas pamatojoties ar Nacionālās Mediju grupas redakcionālo politiku. Nekad to neesmu slēpis, un līdz ar to, tas nav nekas jauns. Par to iespējams lasīt LSM.lv 29. janvāra publikācijā, konkrēti – “… [Jodis] labvēlību ZZS skaidro ar redakcionālo viedokli: “Tas ir mūsu viedoklis, tas ir redakcijas viedoklis, tas ir mans viedoklis. Tas nekur nekad nav slēpts, un es arī netaisos šobrīd slēpt.”!” Tieši tāpat vairākos jautājumos arī atbalstām Nacionālo apvienību un citus politiskos spēkus.
Vienlaikus rodas sajūta, ka esmu spiests attaisnoties, kāpēc NMG interneta mediji raksta par šo tēmu, jo, kā zināms, citviet informāciju par Lembergu izvieto nelabprāt un viņa viedokli, šķiet, neuztver kā sabiedrībai vērtīgu, kamēr ar lielu joni tiek publiskoti dažādi pretēji domājošo izteikumi. Tā vien šķiet, ka Lembergs Latvijā neviļus kļuvis “persona non grata” jeb nevēlama persona, par kura paveikto nav ļauts informēt sabiedrību.
Vismaz šāda nostāja ir Latvijas sabiedriskajiem medijiem, kuri diez vai paši var norādīt kaut vienu pozitīvu vai vismaz objektīvu (!!!) publikāciju par Lembergu. Par cilvēku, kurš ir Ventspils pilsētas domes vadītājs jau vairāk nekā divdesmit gadus, kuru vēlēšanās ar lielu balsu pārsvaru ik pēc četriem gadiem ievēl pilsētas iedzīvotāji un kurš būtībā neatšķiras no citiem politiķiem, kuri regulāri tiek aicināti izteikt savu viedokli. Kāpēc gan Lemberga viedoklis būtu mazāk vērtīgs par citu politiķu teikto?
Nacionālā Mediju grupa gan negrasās mainīt savu ierasto darba kārtību un arī turpmāk iestāties par tām jautājumiem, kuri mums šķiet aktuāli. Mēs tāpat turpināsim atbalstīt Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, Aivaru Lembergu, atteikšanos no Stambulas konvencijas ratifikācijas, neierobežotu neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, skaidras un saprotamas izglītības reformas, taisnīgu tiesu sistēmu un objektīvu žurnālistiku, un daudzus jo daudzus citus jautājumus.
Vai tiešām mums būtu jāsastāda īpašs tēmu saraksts un tas jāiesniedz Latvijas Radio valdei, prasot apstiprinājumu? Rodas sajūta kā padomju cenzūras laikos, kad tika aizliegta viedokļu brīvība. Attopieties, valsts (sabiedriskie) mediji, Latvija ir atkal brīva un “Glavļit” jau sen kā likvidēts!
