Pērn Latvijas ekonomikas izaugsme sasniedza pēdējo sešu gadu straujāko tempu. Publiskajā telpā izskanēja bažas par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Viens no rādītājiem, uz ko tādā brīdī skatīties, ir tekošā konta bilance. Šis rādītājs galvenokārt atspoguļo starpību starp eksportu un importu. Ja imports būtiski pārsniedz eksportu un tekošajā kontā veidojas ievērojams deficīts, tad bažām par nesabalansētu ekonomikas izaugsmi un vispārēju pārkaršanu ir pamats. Piemēram, 2006.-2007. gadā tekošā konta deficīts pārsniedza 20% no iekšzemes kopprodukta, proti, dzīvojām pāri saviem līdzekļiem. Savukārt šobrīd neko tādu novērot nevaram. Pēc Latvijas Bankas datiem pērn tekošajā kontā izveidojās deficīts 0.8% apmērā no iekšzemes kopprodukta, importēto preču un pakalpojumu vērtībai nedaudz pārsniedzot eksporta vērtību. Deficīts ir pavisam neliels un rāda, ka Latvijas ekonomikas veselība ir diezgan laba.
Līdz ar spēju globālās ekonomikas izaugsmi un saistīto ārējā pieprasījuma kāpumu, kā arī cenu pieaugumu aizvadītais gads bija ļoti veiksmīgs eksportētājiem, kuru ieņēmumi no eksporta pieauga par 9%. Preču pusē pieaugums bija vērojams gandrīz visās preču grupās, bet kopējo pieaugumu visvairāk sekmēja pārtikas produkti un dzērieni, metāli un to izstrādājumi, kā arī mehānismi un iekārtas. Savukārt pakalpojumu pusē, lai gan kopumā bija vērojams kāpums, bilde bija mazliet raibāka. Autotransporta kravu pārvadājumu pieaugums spēja kompensēt kritumu dzelzceļa un jūras transporta kravu pārvadājumos, ko negatīvi ietekmē Krievijas kravu pārvirzīšana uz Krievijas ostām. Citu pakalpojumu grupā straujš pieaugums turpinājās būvniecības un IKT pakalpojumu eksportā, savukārt finanšu pakalpojumu eksports samazinājās, sarūkot nerezidentu segmentam. Importētās produkcijas vērtība palielinājās par 13%, ko sekmēja iepriekšējā gada zemā bāze (2016. gadā imports saruka), cenu kāpums un iekšzemes pieprasījuma pieaugums, ko papildus veicināja straujāka ES fondu projektu īstenošana.
Šogad gaidāms, ka ārējais pieprasījums būs noturīgs, ļaujot eksportētājiem uzrādīt arvien labus, bet nedaudz lēnākus izaugsmes tempus nekā pērn. Arī imports augs lēnāk. Importa izaugsmi sekmēs iekšzemes pieprasījums – daļa ražotāju (gan tie kas strādā uz vietējo tirgu, gan eksportētāji) iepirks izejvielas ārvalstīs, līdz ar iedzīvotāju ienākumu kāpumu augs pieprasījums pēc importa precēm, augošā investīciju aktivitāte (gan ES fondu, gan jau augstā jaudu noslodzes ietekmē) veicinās kapitālpreču importu. Tekošā konta deficīts varētu pieaugt par pāris procentpunktiem, joprojām neradot bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tirdzniecības apgrozījumu (gan eksportu, gan importu) var negatīvi ietekmēt tirdzniecības karu riski pasaulē, kas būtībā nozīmē lielākus importa tarifus, sadārdzinot atsevišķu izejmateriālu un preču cenu, kā arī mazinot pasaules tirdzniecības apjomus. Šie riski ir īpaši pieauguši pēdējās nedēļas laikā pēc ASV prezidenta izteikumiem par importa tarifu ieviešanu tēraudam un alumīnijam. Tomēr par to, vai šis risks īstenosies, kā reaģēs citas valstis un kāda konkrēti būs ietekme uz Latvijas ekonomiku, vēl ir pāragri spriest.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
