Sākums » Aktuālā ziņa, Jaunumi, Tirdzniecība

Jauna Saeimas idejas: Pusei aptiekas īpašnieku jābūt farmaceitiem

īsā saite: http://shortly.lv/t50rc
12 July 2010 4 komentāri
Saeima pirmdien plānojusi atkal ķerties klāt Farmācijas likuma grozījumiem, taču nu jau atkal pie jauna varianta. Vēl pirms neilga laika Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma likuma visasāk diskutēto jautājumu par aptieku īpašumtiesībām vismaz uz diviem gadiem atstāt pašreizējā redakcijā, un tad stātos spēkā norma, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem, bet tagad ir jauna ideja – pusei aptieku uzņēmumu valdes locekļiem vai īpašniekiem ir jābūt sertificētiem farmaceitiem. Daļa farmācijas biznesa spēlētāju to sauc par kompromisu, bet citi – par deklaratīvu un fiktīvu normu. Jauna ideja Vispārēja tipa aptiekas varēs atvērt arī kapitālsabiedrību veidā, kurās ne mazāk par 50% kapitāla daļu vai akciju pieder farmaceitam vai arī kapitālsabiedrības valdē ne mazāk par pusi valdes locekļu ir sertificēti farmaceiti. Ja aptieka pieder pašvaldībai vai personai, kas nav farmaceits, būs jāslēdz darba līgums ar sertificētu farmaceitu. Šo ideju pirmdien gatavojas apspriest Saeimas komisijās. Kā zināms, pirmdien ir sasaukta ārkārtas sēde, taču, kā noskaidroja Neatkarīgā, plenārsēdē aptieku jautājums netiks skatīts, jo komisijas nav pabeigušas pie tā darbu. Farmācijas likums nonācis krustugunīs, un farmācijas jomas spēlētāji sadalījušies divās pretējās pusēs. Pašlaik Farmācijas likums vēl nav grozīts un paredz, ka no nākamā gada aptieku īpašnieki drīkstēs būt tikai farmaceiti. Labs kompromiss Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe šo jauno vienošanos sauc par "Zālamana lēmumu". Ja spēkā atstātu paredzētos ierobežojumus, tad vispirms tiktu likvidēti vairāki simti aptieku un zustu dzinējspēks – konkurence. Par kompromisu šādu lēmumu sauc arī Aptieku īpašnieku asociācijas prezidents Tālis Talents: "Vienmēr esam iestājušies par to, ka aptiekas var piederēt arī komersantiem. Taču šādi farmaceitiem būs iespēja ietekmēt aptieku darbības virzienu un lēmumus." Tikai fikcija Latvijas Farmaceitu biedrība, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība un citas gan neatbalsta plānotos grozījumus: farmaceita profesionālā brīvība un ekonomiskā neatkarība var būt, tikai garantējot normu, ka aptieka var piederēt vienīgi farmaceitam. Prasība par farmaceita līdzdalību valdes locekļa statusā uzskatāma par deklaratīvu, tā būs fiktīva vai nerealizējama, kā arī prasīs papildu resursus no valsts, lai to kontrolētu. Vecajā Eiropā 84% aptieku pieder farmaceitiem, norāda farmaceite Sigita Čulkstena, un valstis dara visu, lai nodrošinātu farmaceita neatkarību profesionālo lēmumu pieņemšanā un pasargātu iedzīvotājus no pārlieku liela zāļu patēriņa. "Bet mēs ignorējam vertikālo un horizontālo integrāciju medicīnā. Tas nozīmē, ka visi nozares posmi pieder vieniem īpašniekiem, izplešot ietekmi katrā līmenī," saka farmaceite. *** VIEDOKĻI Sigita ČULKSTENA, farmaceite: – Sertificēta farmaceita līdzdalība kapitālsabiedrībā līdzīpašnieka vai valdes locekļa statusā uzskatāma par deklaratīvu, tā būs fiktīva vai nerealizējama, kā arī prasīs resursus no valsts, lai kontrolētu. Valdes locekļus var piesaistīt, bet var arī nepiesaistīt lēmumu pieņemšanā vai arī nepaklausīgos atbrīvot, akciju sabiedrībā obligāta institūcija ir padome, kas ir virs valdes. Vislielākā utopija ir – farmaceits varētu būt lielas aptieku ķēdes līdzīpašnieks, bet tas viņu pat neinteresē, jo farmaceits vienīgi vēlas veikt savu praksi savā aptiekā. Tātad šāda farmaceitu pārstāvība aptieku tīklos ir jau iepriekš paredzama fikcija, tā nodrošināt farmaceita profesionālo neatkarību nav iespējams. Inga ZEMDEGA-GRĀPE, Euroaptiekas valdes locekle: – Atbalstām Saeimas komisijas piedāvāto likuma grozījumu variantu – tas ir optimāls risinājums Latvijas farmācijas tirgus sakārtošanai. Attīstīs veselīgu konkurenci farmācijas tirgū, atbalstīs uzņēmējdarbību un stiprinās farmaceita klātbūtni uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Sadrumstalojot aptiekas, kas tiktu izdarīts, ja likumā atstātu pašreizējo normu, ka no nākamā gada tikai farmaceits var būt aptiekas īpašnieks, pastiprinātos nevienlīdzība un vājinātos aptieku iespēja ietekmēt cenu un zāļu iegādes nosacījumus. Autors: Inga Paparde / NRA.lv

4 komentāri »

  • aptieku iegāde pārejas laikā bija nelikumīga, :

    Farmaceitiskās darbības licenču izsniegšana pārejas periodā nav bijusi atbilstoša normatīvajiem aktiem Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība (LBFA) ziņo, ka saņēmusi Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas (TM) vēstuli, kurā pausts ministrijas viedoklis par licencēm farmaceitiskai darbībai, kas izsniegtas 10 gadu pārejas periodā (no 2001.gada 1.jūlija), kas, saskaņā ar Farmācijas likuma 36.panta 1.daļu, paredzēja, ka pēc 2010.gada beigām aptiekas Latvijā drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem vai pašvaldībām to attiecīgajā teritorijā. Pēc LBFA sniegtās informācijas, TM skaidrojumā pausts, ka no 2001.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrim aptiekām, kuras ir saņēmušas licenci aptiekas atvēršanai (darbībai) un kuras dalībnieki nav farmaceiti vai pašvaldība attiecīgajā teritorijā, tika dots pārejas periods, kurā attiecīgo aptieku kapitāldaļu īpašnieki varēja iegūt farmaceita izglītību vai sev piederošās kapitāldaļas pārdot farmaceitam. Līdz ar to, tas nozīmē, ka šajā laika posmā bija jāīsteno pāreju no iepriekšējā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu. Šajā pārejas periodā tas nav noticis. Ir veiktas tieši pretējas darbības. Tieslietu ministrija vēstulē LBFA norādījusi, ka aptieku kapitāldaļu atsavināšana personām, kuras nav farmaceiti, vienlaikus neanulējot vai neapturot aptiekas licenci, ir pretrunā ar Farmācijas likuma 36.panta pirmo daļu, jo no Farmācijas likuma 36.panta pirmās daļas izriet aizliegums personai, kura nav farmaceits vai pašvaldība, iegūt kapitāldaļas vispārēja tipa aptiekā, kas dibināta kapitālsabiedrības veidā. Savā paziņojumā masu medijiem LBFA norādījusi, ka, ņemot vērā šobrīd aktuālos grozījumus Farmācijas likumā un gaidāmo Saeimas balsojumu, deputātiem būtu jāpievērš uzmanību jautājumam par iepriekš izsniegtajām licencēm. Tā kā licences saņemtas pretrunā normatīvajiem aktiem, LBFA uzskata, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums noteikt, ka aptieka kapitālsabiedrības veidā drīkstēs darboties, ja vismaz 50 procenti kapitāla daļu pieder farmaceitam vai puse valdes locekļu ir sertificēti farmaceiti, tikai legalizēs iepriekš notikušās nelikumīgās darbības, atļaujot nelikumīgi iegūtām licencēm turpināt darbību.

    # 12 July 2010 at 3:19 pm
  • nelikumīgi darījumi, lai apietu likumu, nav spēkā, :

    Civillikuma 1415.pants Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.

    # 12 July 2010 at 3:19 pm
  • aptieku iegāde pārejas laikā bija nelikumīga,, :

    Farmaceitiskās darbības licenču izsniegšana pārejas periodā nav bijusi atbilstoša normatīvajiem aktiem Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība (LBFA) ziņo, ka saņēmusi Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas (TM) vēstuli, kurā pausts ministrijas viedoklis par licencēm farmaceitiskai darbībai, kas izsniegtas 10 gadu pārejas periodā (no 2001.gada 1.jūlija), kas, saskaņā ar Farmācijas likuma 36.panta 1.daļu, paredzēja, ka pēc 2010.gada beigām aptiekas Latvijā drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem vai pašvaldībām to attiecīgajā teritorijā. Pēc LBFA sniegtās informācijas, TM skaidrojumā pausts, ka no 2001.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrim aptiekām, kuras ir saņēmušas licenci aptiekas atvēršanai (darbībai) un kuras dalībnieki nav farmaceiti vai pašvaldība attiecīgajā teritorijā, tika dots pārejas periods, kurā attiecīgo aptieku kapitāldaļu īpašnieki varēja iegūt farmaceita izglītību vai sev piederošās kapitāldaļas pārdot farmaceitam. Līdz ar to, tas nozīmē, ka šajā laika posmā bija jāīsteno pāreju no iepriekšējā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu. Šajā pārejas periodā tas nav noticis. Ir veiktas tieši pretējas darbības. Tieslietu ministrija vēstulē LBFA norādījusi, ka aptieku kapitāldaļu atsavināšana personām, kuras nav farmaceiti, vienlaikus neanulējot vai neapturot aptiekas licenci, ir pretrunā ar Farmācijas likuma 36.panta pirmo daļu, jo no Farmācijas likuma 36.panta pirmās daļas izriet aizliegums personai, kura nav farmaceits vai pašvaldība, iegūt kapitāldaļas vispārēja tipa aptiekā, kas dibināta kapitālsabiedrības veidā. Savā paziņojumā masu medijiem LBFA norādījusi, ka, ņemot vērā šobrīd aktuālos grozījumus Farmācijas likumā un gaidāmo Saeimas balsojumu, deputātiem būtu jāpievērš uzmanību jautājumam par iepriekš izsniegtajām licencēm. Tā kā licences saņemtas pretrunā normatīvajiem aktiem, LBFA uzskata, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums noteikt, ka aptieka kapitālsabiedrības veidā drīkstēs darboties, ja vismaz 50 procenti kapitāla daļu pieder farmaceitam vai puse valdes locekļu ir sertificēti farmaceiti, tikai legalizēs iepriekš notikušās nelikumīgās darbības, atļaujot nelikumīgi iegūtām licencēm turpināt darbību.
    Civillikuma 1415.pants Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.

    # 12 July 2010 at 3:23 pm
  • Nelikumīgi darījumi, lai apietu likumu, nav spēkā. :

    Farmaceitiskās darbības licenču izsniegšana pārejas periodā nav bijusi atbilstoša normatīvajiem aktiem Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība (LBFA) ziņo, ka saņēmusi Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas (TM) vēstuli, kurā pausts ministrijas viedoklis par licencēm farmaceitiskai darbībai, kas izsniegtas 10 gadu pārejas periodā (no 2001.gada 1.jūlija), kas, saskaņā ar Farmācijas likuma 36.panta 1.daļu, paredzēja, ka pēc 2010.gada beigām aptiekas Latvijā drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem vai pašvaldībām to attiecīgajā teritorijā. Pēc LBFA sniegtās informācijas, TM skaidrojumā pausts, ka no 2001.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrim aptiekām, kuras ir saņēmušas licenci aptiekas atvēršanai (darbībai) un kuras dalībnieki nav farmaceiti vai pašvaldība attiecīgajā teritorijā, tika dots pārejas periods, kurā attiecīgo aptieku kapitāldaļu īpašnieki varēja iegūt farmaceita izglītību vai sev piederošās kapitāldaļas pārdot farmaceitam. Līdz ar to, tas nozīmē, ka šajā laika posmā bija jāīsteno pāreju no iepriekšējā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu. Šajā pārejas periodā tas nav noticis. Ir veiktas tieši pretējas darbības. Tieslietu ministrija vēstulē LBFA norādījusi, ka aptieku kapitāldaļu atsavināšana personām, kuras nav farmaceiti, vienlaikus neanulējot vai neapturot aptiekas licenci, ir pretrunā ar Farmācijas likuma 36.panta pirmo daļu, jo no Farmācijas likuma 36.panta pirmās daļas izriet aizliegums personai, kura nav farmaceits vai pašvaldība, iegūt kapitāldaļas vispārēja tipa aptiekā, kas dibināta kapitālsabiedrības veidā. Savā paziņojumā masu medijiem LBFA norādījusi, ka, ņemot vērā šobrīd aktuālos grozījumus Farmācijas likumā un gaidāmo Saeimas balsojumu, deputātiem būtu jāpievērš uzmanību jautājumam par iepriekš izsniegtajām licencēm. Tā kā licences saņemtas pretrunā normatīvajiem aktiem, LBFA uzskata, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums noteikt, ka aptieka kapitālsabiedrības veidā drīkstēs darboties, ja vismaz 50 procenti kapitāla daļu pieder farmaceitam vai puse valdes locekļu ir sertificēti farmaceiti, tikai legalizēs iepriekš notikušās nelikumīgās darbības, atļaujot nelikumīgi iegūtām licencēm turpināt darbību.
    Nefarmaceitiem nebija nekādas tiesiskās paļāvības, ka, izmantojot pārejas periodu, nevis pārdeva savas aptiekas farmaceitiem vai ieguva augstāko farmaceita izglītību. Tiesiskās paļāvības princips ir farmaceitu pusē, jo Farmācijas likuma 36.pants un Farmācijas likuma pārejas noteikumu 14.punkts atļāva aptiekām piederēt tikai farmaceitiem un pašvaldībai. Nefarmaceiti uzņēmēji šajā gadījumā netika rūpīgi izvērtējuši savus farmbiznesa riskus, iegādājoties no farmaceitiem aptiekas t.i. viņu darbības bija vieglprātīgas nevis tādas, kādas rūpīgam un apzinīgam saimniekam būtu jābūt.
    Nelikumīgi darījumi, lai apietu likumu, nav spēkā.
    Civillikuma 1415.pants Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.

    # 12 July 2010 at 3:26 pm

Tavs viedoklis: