Laikā, kad mūsu valstī ļoti svarīgi ir atdzīvināt ekonomikas vilcējspēku – uz eksportu vērstu komercdarbību –, īpaši aktuāls ir jautājums par aizdevumu pieejamību biznesa stabilizēšanai un attīstībai. Kā ietekmīgu atbalsta instrumentu šā mērķa īstenošanai varētu uzlūkot vienīgo valstij piederošo kredītiestādi Latvijā – Latvijas Hipotēku un zemes banku (Hipotēku banka).

Jo vairāk tādēļ, ka pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja koncepciju par Hipotēku bankas pārveidi par attīstības banku pakāpeniski līdz 2013. gadam. Ņemot vērā Hipotēku bankas uzkrāto pieredzi un potenciālu attīstības bankas funkciju īstenošanā, valdība atzina, ka attīstības banka ir veidojama uz Hipotēku bankas bāzes. Attīstības bankas uzdevums ir sniegt atbalstu, izmantojot dažādus finanšu instrumentus, valsts definētās, tautsaimniecībai svarīgās jomās.

Kā tas izdodas?

Rolands Paņko, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs:
Kopējais Hipotēku bankas valsts atbalsta ietvaros izsniegto aizdevumu apjoms šobrīd tuvojas 270 miljoniem latu. Mūsu uzdevums ir papildināt komercbanku sniegtos pakalpojumus, nevis konkurēt ar tām. Atbilstoši Eiropas Komisijas nolēmumam esam koncentrējušies tikai uz darbību valsts mērķprogrammu ietvaros. Vēl vairāk – kopš pagājušā gada novembra Hipotēku banka neizsniedz jaunus komercaizdevumus un aizdevumus privātpersonām. Taču ar esošajiem klientiem, protams, sadarbojamies un turpināsim sadarboties saskaņā ar esošajiem līgumiem.

Strādājot ar kreditēšanas mērķprogrammām, tāpat kā citas bankas, aizņēmējiem, protams, izvirzām stingrus nosacījumus: ir jābūt sakārtotām finansēm, skaidram biznesa plānam, spējai pārliecināt banku par savām iespējām konkrētajā ekonomiskajā situācijā īstenot iecerēto projektu. Mēs gribam dot kredītus labiem klientiem, kuri tos spēj atmaksāt, un tātad šī riska uzņemšanās nav bezgalīga nedz mērogā, nedz pēc kritērijiem.

Bet mūsu gadījumā ir jāņem vērā vēl viens svarīgs faktors, kas nereti kļūst arī par aizdevuma pieteikuma atteikuma iemeslu – projekta atbilstība programmas kritērijiem. Tātad plaši izplatītais priekšstats par to, ka bankai jāfinansē gandrīz vai katrs projekts, vēl jutīgāk izpaužas attiecībā uz valstij piederošu banku. Mēs darbojamies valsts mērķprogrammu ietvaros, un runa ir par atmaksājamu finanšu instrumentu, nevis grantu.

Šobrīd Hipotēku bankā ir vairākas aktīvās valsts atbalsta programmas, kas strukturētas atbilstoši komersantu lielumam. Visām šīm programmām gan ir viena kopīga iezīme – vēlme uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Lielajiem un vidējiem uzņēmumiem – atbalsts konkurētspējas celšanai

Lieliem uzņēmumiem pirmā nepieciešamība ir paaugstināt konkurētspēju ārvalstu tirgos. Galvenokārt šim nolūkam ir paredzēta Komersantu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programma. Pirms gada Hipotēku banka un Ekonomikas ministrija noslēdza līgumu par komersantu konkurētspējas uzlabošanas aizdevumu īstenošanas nosacījumiem un kārtību, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Šis līgums nosaka – atbilstoši Eiropas Savienības prasībām aizdevumu izsniegšanai no ERAF līdzekļiem tiek izveidots Aizdevumu fonds. Fonda kopējais finansējums ir 58,5 milj. latu (publiskais (ERAF un valsts) līdzfinansējums – 43,3 milj. latu un Hipotēku bankas finansējums – 15,2 milj. latu). Līdz ar publisko un bankas finansējumu programmas īstenošanai ar valsts galvojumu ir piesaistīti arī Ziemeļu Investīciju bankas (NIB) aizdevuma līdzekļi.

Konkurētspējas programmas ietvaros tiek sniegti aizdevumi Latvijā reģistrētiem komersantiem, kam ir ekonomiski pamatoti turpmākās darbības plāni, bet nav pieejams kredītiestāžu finansējums paaugstinātu risku dēļ. Mūsu banka pieņem lēmumu par aizdevumu piešķiršanu, balstoties uz komersanta iesniegto biznesa plānu un aizdevuma pieteikumu, un atbilstoši banku komercdarbības principiem.

Aizdevumi galvenokārt ir paredzēti apstrādes nozares komersantu projektu īstenošanai, kā arī uzņēmumiem, kuri piesaista ES struktūrfondu grantu programmu finansējumu.

Tomēr jāpiebilst, ka minētā programma ir atvērta ne tikai lielajiem, bet arī vidējiem uzņēmumiem; taču tad valsts atbalsta uzdevums jau ir veicināt konkurētspējīgu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu ar augstu pievienotu vērtību.

Uzņēmējiem piedāvājam divu veidu aizdevumus – investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem (tostarp kredītlīnijas); kredīta apmērs vienam komersantam nedrīkst pārsniegt 6 milj. latu. Aizdevumus gan neizsniedzam esošo aizdevumu refinansēšanai un uzņēmumu kapitāldaļu pirkšanai.
Programmu izstrādājot, bija paredzēts, ka tās ietvaros tiks izsniegti apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumi 430 komersantiem. Tas būtībā ir īstenots: kredīti pamatā tika piešķirti pagājušajā gadā, un patlaban minētās programmas ietvaros no kopējā finansējuma apjoma (128 milj. latu) ir piešķirti 304 aizdevumi 115 milj. latu vērtībā.

Tātad programma ir apgūta par 90 procentiem, un, kā liecina aplēses, iepriekš atmaksāto, piešķirto kredītu apjoms pārsniegs programmas mērogus šā gada septembrī. Programma katrā ziņā būtu jāturpina. Tas par lielajiem skaitļiem.

Programma vidējo un mazo uzņēmumu izaugsmei

Nākamo vēlos minēt mūsu jauno programmu, kas vērsta uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, – Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmes aizdevumu programmu. To atvērām šā gada februārī, un kopējais pieejamo aizdevumu apjoms ir 70 milj. latu. Pašlaik ir piešķirti 14 aizdevumi par nepilnu miljonu latu. Programmas ietvaros finansējumu var saņemt mazie, vidējie komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.

Paredzēts, ka līdz 2013. gada beigām būs pieejami investīciju un apgrozāmo līdzekļu aizdevumi (tostarp kredītlīnijām) 142 milj. latu apmērā. Šīs programmas īstenošanai piesaistīti Eiropas Investīciju bankas līdzekļi 70 milj. latu apmērā, kā arī Eiropas Investīciju fonda (EIF) garantijas. Lai MVU iegūtu aizdevumu šajā programmā, ir jāizpilda vispārējie programmas nosacījumi:
– kā aizdevuma galvotāji ir jāpiesaista uzņēmuma īpašnieki, kuriem pieder vismaz 10% kapitāla daļu;
– aizdevumus nevar saņemt komersanti, kuri nonākuši finansiālās grūtībās vai kuriem ir nodokļu parādi;
– apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 300 tūkst. latu vienam komersantam;
– aizdevumam ar nepietiekamu nodrošinājumu iespējams piesaistīt EIF garantijas.

Mazo un mikro uzņēmumu attīstīšana – arī sociāla funkcija

Tālāk seko mazo un mikro uzņēmumu segments. Šeit valsts uzdevums ir stimulēt šo segmentu kā tādu. Lai to mazo uzņēmumu vietā, kuri pārtraukuši darbību, arvien rastos jauni. Bet mikro uzņēmumu atbalstīšana jau ir sociālā funkcija.

Mūsuprāt, svarīga programma, lai arī skaitļi šeit nav lieli, ir tā dēvētā Starta jeb Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā programma “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai”. Tā izveidota, lai veicinātu jaunu uzņēmēju tapšanu, un šīs atbalsta programmas ietvaros ir paredzēti gan granti, gan apmācības, gan aizdevumi. Programmas apguve atbilst plānotajiem tempiem, šobrīd ir finansēti 73 uzņēmēji.

Visbeidzot ir Mikrokreditēšanas programma, kurā pieejamā summa – 3000 latu – varbūt kādam liks pasmaidīt. Bet šeit svarīgi ir sociālie mērķi, un tiem 176 uzņēmumiem, kas šādu aizdevumu saņēmuši, tas ir ļoti palīdzējis.
Tomēr es gribētu kliedēt mītu, ka valsts atbalsta ietvaros mēs finansēsim visus, kam privātās bankas kredītus nav devušas. Arī mūsu bankai ļoti svarīga ir sadarbība ar kredīta ņēmēju, viņa paša līdzdalība. Lai arī Hipotēku bankā valsts atbalsta programmu projektiem pašu aizdevuma ņēmēju līdzdalība tiek prasīta mazākā apjomā un nosacījumi ir atviegloti – mēs finansējam 75% no projekta izmaksu kopuma, tomēr vēl vajag 15% citu kredītu, citu projekta finansētāju. Aizņēmējam nebankas aizdevēju līdzdalība ir jāpanāk robežās no 10 līdz 25%, un šai līdzdalībā mēs neiekļaujam plānotos struktūrfondu līdzekļus.

Tieši šis pēdējais nosacījums nereti izraisa pārpratumus, jo potenciālie klienti uzskata: man taču ir struktūrfondu nauda, un bankai jāfinansē viss pārējais! Tas nav iespējams tādēļ vien, ka struktūrfondu līdzfinansējums tiek saņemts tikai tad, ja projekts ir īstenots pēc plāna un veiksmīgi.

Ekonomiskā vide un finanšu pieejamība – ciešā sasaistē

Ekonomiskā vide valstī un finanšu pieejamība ir cieši saistīti jautājumi. Pēdējā pusgadā šeit ir sasniegts liels progress. Latvijā ir stabilizējies eksports, pat vērojams tā apjomu pieaugums. Un bankas savā kreditēšanas darbībā šā gada sākumā ir kļuvušas aktīvākas nekā, piemēram, iepriekšējā ceturksnī. Komercbankas seko šīm pārmaiņām tautsaimniecībā – tā ir riska analīze.
Pozitīvās pārmaiņas mēs jau redzam. Tā ir gan valsts budžeta maksājumu bilances uzlabošanās, gan inflācijas apstāšanās un patēriņa cenu stabilizācija. Tas ir cenu pieaugums Latvijai svarīgās preču grupās eksportā, zemākas personāla izmaksas, tātad iekšējās devalvācijas ietekme, kas paaugstina mūsu konkurētspēju. Arī budžeta rādītāju izpilde norisinās saskaņā ar iepriekš izvirzītajiem mērķiem, un šobrīd starptautiskā vidē Latvija jau tiek uzskatīta par labu piemēru krīzes pārvarēšanai. Tas arī atstāj pozitīvu ietekmi uz mūsu valsts investīciju vides novērtējumu no malas un jau ir devis konkrētus rezultātus.

Visupirms tā ir kredītreitingu perspektīvas uzlabošanās, kas naudas līdzekļu resursu cenu (vai tā ir komercbanku iekšējā aizņēmuma cena attiecībā pret mātesbankām, vai Hipotēku bankas gadījumā aizņemšanās no starptautiskajām bankām) padara lētāku un mūsu aizdevēju loku – plašāku.
Tātad pats galvenais aicinājums ir darīt visu, lai finanšu vide ļautu bankām lieko likviditāti, kas tiešām ir liela, izmantot šeit, Latvijā, nevis citur.

Daudzkārt tiek minēts maksātnespējas process un to regulējošā likuma nepilnības, kas izraisa milzu līdzekļu iesaldēšanu. Tas ir viens no faktoriem, kas ļoti atbaida banku vēlmi kreditēt, un katrā ziņā ir iespējami ātri jāsakārto. Ļoti lieli līdzekļi šobrīd ir ne vien iesaldēti maksātnespējas garajos procesos, bet arī tajos atgūto finanšu īpatsvars ir ļoti zems, šie procesi nav pietiekami efektīvi. Ja mēs salīdzinām maksātnespējas procesos Latvijā atgūto finanšu daļu ar citām valstīm Eiropā, redzam, ka tas ir banku darbības vidi ļoti raksturojošs parametrs.

Runājot par valsts atbalsta programmām jāteic, ka pašlaik programmu kritēriji ne visā pilnībā atbilst reālajām dzīves prasībām, un mēs bieži esam spiesti atteikt aizdevumu tieši tādēļ, ka projekts neatbilst Ministru kabineta apstiprināto programmu atbalstāmajām nozarēm. Ja aizdevums neatbilst valdības definētajām atbalstāmajām nozarēm, tas tiek kvalificēts kā komercaizdevums, ko mūsu banka vairs neizsniedz. Piemēram, visās programmās no atbalstāmo uzņēmumu loka ir izslēgti uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un IT. Eiropas Komisija ierobežo mūsu iespējas atbalstīt šos tautsaimniecības sektorus, un mēs esam ierosinājuši šo situāciju mainīt. Jo vairāk tādēļ, ka ļoti daudzi ar lauksaimniecisko ražošanu saistīti komersanti gan kā privātpersonas, gan juridiskas personas ilgus gadus ir bijuši mūsu klienti saistībā ar komercaizdevumiem, ieķīlājuši Hipotēku bankā savus īpašumus un tagad vairs kā katru gadu nevar saņemt aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem, piemēram, sējas izdevumu segšanai.

Kā zināms, valdība radīja iespēju piešķirt finansējumu lauksaimnieku apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai, un 26. aprīlī Hipotēku banka sāka pieņemt pieteikumus aizdevumu saņemšanai no lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un kooperatīviem. Aizdevumi tiks izsniegti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem lauksaimniecības produktu ražošanai.

Šī ir jau piektā valsts atbalsta programma, kuru realizē Hipotēku banka. Šobrīd tiek turpināts darbs, lai tuvā nākotnē lauksaimniekiem varētu izsniegt aizdevumus arī investīcijām.

Autors: Mudīte Luksa / LV.LV