Finanšu eksperti: Latvijā jāveido starptautiski konkurētspējīgi, lieli uzņēmumi

Finanšu analītiskās kompānijas „Laika Stars” eksperti vērienīgā pētījumā, kura ietvaros aptaujāti vairāk nekā 350 Latvijas uzņēmumu, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības nozares, secinājuši, ka labvēlīga investīciju klimata veidošanai un ekonomiskās situācijas uzlabošanai Latvijā jāveicina lielu, starptautiski konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanās.

Vienlaikus nepieciešams uzlabot nodokļu politiku un attīstīt inovatīvu tehnoloģiju un produktu izstrādi, tādējādi paaugstinot produktivitāti tautsaimniecībā.

Uzņēmuma „Laika Stars” valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko saka: „Jaunizveidotā valdība par vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzījusi ilgtspējīgas un līdzsvarotas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu, veicinot jaunu darba vietu rašanos, rūpniecības attīstību un investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībā. Tomēr mūsu aptaujātie uzņēmēji norādījuši uz virkni būtisku šķēršļu un problēmu, kas šādu mērķu sasniegšanu apgrūtina. Apkopojot pētījuma rezultātus, mēs piedāvājam konkrētus soļus, kas jāveic, lai patiešām padarītu Latviju par investoriem pievilcīgu zemi ar lielu izaugsmes potenciālu.”

Pēc pašreizējiem indeksiem, kā tiek vērtēta dažādu pasaules valstu ekonomiskā stabilitāte un konkurētspēja, Latvija atpaliek ne tikai no attīstītākajām pasaules valstīm, bet arī no saviem tuvākajiem Baltijas kaimiņiem. Piemēram, pēc Pasaules Bankas veidotā Doing Business indeksa mēs šogad esam 27. vietā pasaulē, kas gan ir par divām vietām augstāk nekā pērn, tomēr Igaunija un Lietuva ir attiecīgi 24. un 26. vietā, savukārt Pasaules Ekonomikas foruma Konkurētspējas indeksā esam 70. vietā pasaulē. Igaunija un Lietuva tajā ir 33. un 47. vietā.
„Šie dati mums neglaimo, taču vienlaikus tas ir nopietns stimuls paskatīties uz sevi kritiski un izvērtēt, ar ko varam būt pārāki par kaimiņiem un citu valstu kolēģiem, bet kurās jomās vēl jāveic plašs ilgtermiņa darbs,” rezumē V.Greķis. Pie pozitīvajām lietām, kas var piesaistīt ārvalstu investoru uzmanību, viņš min konkurētspējīgo darba samaksu, kas ir zemāka nekā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs. „No vietējo iedzīvotāju skatupunkta tas nav pozitīvs faktors, taču ārvalstu investīcijas gan var palīdzēt piesaistīt,” piebilst eksperts. Vērā ņemams aspekts ir arī Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis, kā arī līdz šim mazāk apspriestais faktors, ka mūsu valsts patlaban ir 2. vietā pasaulē (aiz Dienvidkorejas) interneta pieejamības un ātruma ziņā, neapšaubāmi atvieglojot ikdienas komunikāciju, kas būtiska starptautiskas sadarbības kontekstā, norāda „Laika Stara” investīciju projektu vadītājs Vladislavs Greķis.

37% aptaujāto uzņēmumu arī norāda, ka Latvijā patlaban ir ļoti vienkāršs un ātrs jaunu uzņēmumu reģistrēšanas process. Taču kā vienu no būtiskākajiem Latvijas uzņēmēju izceltajiem pozitīvajiem faktoriem V.Greķis nosauc speciālo ekonomisko zonu (SEZ) priekšrocības – tā norādījuši 76% pētījuma dalībnieku. Ņemot vērā, ka tajās ir samazinātas nodokļu likmes (nekustamā īpašuma, uzņēmuma ienākumu nodoklis u.c.), kopumā iespējams ietaupīt līdz 50% nodokļos maksājamo līdzekļu, kas neapšaubāmi ir pievilcīgi ārvalstu investoriem. Tai pašā laikā, kā norāda eksperti, veicinot šādu zonu attīstību arī citos Latvijas reģionos (piemēram, Saldus/Dobeles, Alūksnes/Gulbenes, Valmieras/Limbažu un Jēkabpils apkārtnē), kopējie valsts budžetā ienākošie līdzekļi ievērojami palielinātos, salīdzinot ar pašreizējo situāciju.

Kā vienu no būtiskākajiem trūkumiem pašreizējā ekonomiskās situācijas plānošanā gan aptaujātie uzņēmumi, gan uzņēmuma „Laika Stars” eksperti uzsvēruši līdzšinējo īstermiņa plānošanu. „Lai sasniegtu nospraustos mērķus un vairotu Latvijas konkurētspēju, ekonomikas attīstība jāplāno 25 gadu perspektīvā – nevis runājot frāzēs, bet nosakot konkrētus īstenojamos darbus, – valsts budžets – 5 gadu perspektīvā, nevis tikai vienu gadu uz priekšu,” uzsver V.Greķis. Viņš arī norāda, ka pat pie nosacījuma, ja (kā patlaban tiek prognozēts) Latvijas iekšzemes kopprodukts turpmākajos gados pieaugs vismaz par 2% gadā, Eiropas Savienības 2009. gada vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju mēs sasniegsim ne ātrāk kā 2055. gadā. „Ja mēs gribam attīstīties straujāk un uz ilgtspējīgiem pamatiem, acīmredzot jārīkojas apņēmīgi un jādomā ne vien par rītdienu, bet skatoties vismaz dažus gadus attālā nākotnē,” rezumē eksperts.

Autors: bizness.lv