Mazumtirdzniecības apgrozījums augustā attiecībā pret jūliju pieauga par 1% (sezonāli izlīdzinātajos datos), un tas ir ievērojams temps. Taču pats svarīgākais — pirmo reizi kopš 2008.gada aprīļa ir reģistrēts pieaugums gada griezumā, atzīst DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Gada dinamikas izmaiņas ir ļoti straujas, no -0.6% jūlijā uz +4.6% augustā (pēc darba dienu skaita izlīdzināti dati), kas skaidrojams galvenokārt ar kritumu par 4% pērnā gada augustā.
Izmaiņas patērētāju noskaņojumā vislielākā mērā ataino nepārtikas preču pirkumi, kas ir pieauguši par 1.6% pret jūliju un par 7.7% pret pērnā gada augustu. Iemesli varētu būt gan pieaugošs optimisms par nākotni, gan laika apstākļu maiņas. Jau komentējot jūlija datus, kad pārtikas tirdzniecībai klājās labāk nekā nepārtikas, izteicu minējumu, ka skaistajā vasarā cilvēki nevēlējās tērēt laiku ilglietošanas preču un apģērbu iegādei, taču parūpējās par to, lai piknikos nepietrūktu šašliku un alus. Augusta dati apstiprina, ka tā varētu būt bijis. Mēneša otrā puse jau bija ievērojami vēsāka, un nepārtikas tirgotāji atguva zaudēto, kamēr pārtikas apgrozījums pret jūliju nedaudz (par 0.1%) samazinājās.
Indikators, kas daudz izteiktāk seko līdzi patērētāju noskaņojuma izmaiņām, ir nepārtikas preču apgrozījums bez auto degvielas tirdzniecības. Tas pret pērnā gada augustu ir pieaudzis par jau visnotaļ trekniem 12.6%. Turpretim pārtikas apgrozījums gada griezumā joprojām vēl ir samazinājies – gan tikai nedaudz, par 1.2%. Uzlabojoties ienākumiem un drošībai par nākotni, tas spēcīgāk atspoguļojas pieprasījumā pēc nepārtikas precēm, jo jāēd ir visos laikos.
Eurostat publicētie konfidences dati liecina, ka patērētāju noskaņojums nav būtiski mainījies, taču konfidences mērījumi vienlīdz lielā mērā atspoguļo to cilvēku noskaņojumu, kam nauda ir, gan to, kuriem naudas nav. Turpretim par mazumtirdzniecības statistiku „balso” galvenokārt cilvēki, kuriem nauda ir — skan ciniski, bet tāda ir dzīve. Tāpēc sagaidāms, ka arī nākotnē šīs skaitļu rindas virzīsies pa atšķirīgām trajektorijām.
Arī jaunākie DnB NORD Latvijas Barometra dati iezīmē dziļāku sabiedrības noslāņošanos. Augustā pieauga gan to cilvēku skaits, kuri par savas ģimenes materiālo stāvokli saka, ka viņiem klājas labi, gan to, kuriem klājas ļoti slikti. Valdībai pēc vēlēšanām līdzās budžeta konsolidācijas uzdevuma pildīšanai būs iespēju robežās jārūpējas par krīzes sociālo seku mazināšanu. Zinu, ka to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt, bet būs jācenšas. Pārtikas apgrozījuma samazināšanās gada griezumā katrā ziņā joprojām daļēji atspoguļo gan cilvēku skaita samazināšanos valstī, gan arī nabadzības padziļināšanos daļā sabiedrības.
Saskaņā ar neoficiālām ziņām no tirgus dalībniekiem septembrī nozarē kopumā ir turpinājušās pozitīvas tendences. Pret krīzes zemāko punktu – pērnā gada decembri – kopējais nozares apgrozījums ir pieaudzis jau par 11.6% (sezonāli izlīdzinātie dati).
Autors: Kate Namniece, BIZNESS.LV
