Latvijas likumdevēju nihilistiskā attieksme pret vairāku likumu grozījumu acīmredzami postošajām sekām nekustamo īpašumu (NĪ) nozarei nozīmē bojāeju, norāda Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija.
Līdzās tuvredzīgajiem grozījumiem Imigrācijas likumā un nepilnīgi izstrādātai jauno ģimeņu atbalsta programmai gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju nākotnes plāniem punktu pielikušas arī neveiksmīgās izmaiņas Maksātnespējas likumā. Nozares eksperti, kas ikdienas darbā regulāri saskarās ar šo likuma normu radītajām sekām, uzskatāmi parāda faktisko situāciju nekustamo īpašumu jomā un atklāj to, cik lielā strupceļā pašlaik ir iedzīta Latvijas sabiedrība.
Vietējo iedzīvotāju pirktspēju jau negatīvi ietekmējis likumdevēju ieviestais „nolikto atslēgu princips”, savukārt ārvalstu investoru interesi par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā būtiski samazinājuši grozījumi Imigrācijas likumā. „No 475 jaunajos projektos pērn pārdotajiem dzīvokļiem Latvijas iedzīvotāji iegādājušies vien 190 dzīvokļus, un tā nav pat puse. Tas lieliski raksturo Latvijas nekustamo īpašumu tirgus vidi un pirktspējas attiecības. Šogad pēc jau veiktajām un turpmāk plānotajām likumdošanas izmaiņām nozare piedzīvos liela mēroga zaudējumus, jo mazaktīvi būs ne tikai ārvalstu investori, bet arī vietējais tirgus,” paredz Andris Bože, kompānijas YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs.
Nekustamo īpašumu attīstītāji norāda, ka izmaiņas Maksātnespējas likumā jeb „nolikto atslēgu princips” kas stāsies spēkā 1. martā, daudziem Latvijas iedzīvotājiem liegs iegādāties mājokli ar hipotekārā kredīta starpniecību. „Veicot šīs likuma izmaiņas, kas sākotnēji bija paredzētas, lai atvieglotu nekustamā īpašuma iegādi vairumam Latvijas iedzīvotāju, likumdevēji patiesībā ir izdarījuši grandiozu „lāča pakalpojumu”. Lielākā daļa hipotekāro kredītu izsniedzēju jau pašlaik ir palielinājuši pirmās iemaksas apjomu mājokļa iegādei līdz 40% no nekustamā īpašuma cenas, kā rezultātā tie, kas plānoja iegādāties jaunu mājokli, no šīs ieceres ir spiesti atteikties.Turklāt šī lēmuma dēļ vairākas vadošās Latvijas bankas izstājušās no valsts jauno ģimeņu atbalsta programmas,” komentē Andris Bože.
Līdzās vietējā tirgus negatīvajām izmaiņām nozares dzīvotspēju negatīvi ietekmē arī sarukusī ārvalstu iedzīvotāju interese par iespējām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā, ko izraisījuši grozījumi Imigrācijas likumā. Nozares speciālisti prognozē, ka šogad nerezidentu veikto darījumu skaits kritīsies par 75% procentiem, salīdzinot ar 2014. gadu. „Raugoties uz pašreizējo situāciju, jāsaka, ka Saeimas līmenī ir izdarīts viss iespējamais, lai mūsu nozari novestu līdz iznīcībai. Ārzemju investoriem zaudējot interesi par Latvijas nekustamajiem īpašumiem, iesāktie būvprojekti netiks pabeigti, bet ekspluatācijā jau nodotie netiks pārdoti un apdzīvoti, tāpat būs vērojams arī straujš bezdarba pieaugums būvniecībā. Izmaiņas Iikumdošanā viennozīmīgi atstās tālejošas sekas un ietekmēs arī virkni valdības īstenoto projektu. Piemēram, no termiņuzturēšanās programmas ieņēmumiem jauno ģimeņu atbalsta programmai pirmā mājokļa iegādei ir ieplānots atvēlēt vairāk nekā pusmiljonu eiro. Likumdevēju tuvredzīgo lēmumu dēļ nu arī šī iniciatīva tiks ierobežota,” norāda Māris Alberts, nekustamo īpašumu projekta Dzintara Priedes valdes loceklis.
Vērtējot pašreizējo situāciju, nozares eksperti iesaka likumdevējiem pārskatīt jau pieņemto un vēl plānoto Imigrācijas likuma grozījumu lietderību, izvērtējot to sekas un ietekmi uz valsts tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību kopumā. Savukārt „nolikto atslēgu principa” piemērošanu tiek ierosināts atstāt katra kredītņēmēja ziņā, sniedzot iespēju iedzīvotājiem izvēlēties – iegādāties mājokli ar 10%-20% lielu pirmo iemaksu līdzšinējā kārtībā vai veikt pirmo iemaksu līdz pat 40% apjomā no īpašuma cenas un uzņemties mazāku risku maksātnespējas gadījumā.
„Ja valstsvīri tuvākajā laikā nepieņems pārdomātus un loģiskus lēmumus, Latvijā atkal iestāsies grūti laiki, un iedzīvotājiem nekas cits neatliks kā emigrēt, jo pašreizējā situācija – neskaidrība ar termiņuzturēšanās atļaujām un plānotās izmaiņas maksātnespējas likumā, ir maksimāli nedraudzīga ne tikai uzņēmējiem, bet arī iedzīvotājiem, kas vēlas strādāt un veidot ģimeni Latvijā,” secina Ralfs Jansons, SIA Domuss valdes.
