Mājokļu pieejamības indekss 2. ceturksnī uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Rīgā pieejamības uzlabojumu sekmēja strauja vidējās neto algas izaugsme. Augošie ienākumi varētu būt viens no iemesliem lielākai aktivitātei ekonomisko jauno projektu segmentā.
Šī gada 2. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 184.8. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 245 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2018. gada 2. ceturksnī bija par 84.8% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojās par 6.9 punktiem. MPI uzlabojās straujas vidējās neto algas gada izaugsmes rezultātā (ap 9%). Vidējās algas pieaugums atsvēra vidējo dzīvokļu darījumu cenu par kvadrātmetru kāpumu, kā arī nelielo palielinājumu hipotekāro kredītu procentu likmēs. Pateicoties vidējās algas kāpumam, pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks samazinājies.
“Lai gan sērijveida dzīvokļi joprojām dominē mājokļu tirgū, pazīmes liecina, ka, iespējams, to pievilcība un izdevīgums iedzīvotāju acīs pakāpeniski mazinās par labu ekonomiskajam jauno projektu segmentam. Pretēji tendencēm ekonomiskajos jaunajos projektos gan sērijveida dzīvokļu cenas izaugsme nedaudz palēninās, gan segmenta īpatsvars kopējos darījumos sarūk. To var skaidrot gan ar straujo cenu izaugsmi iepriekš, gan augošajiem ienākumiem. Tomēr lielāks pieprasījums ekonomisko jauno projektu segmentā sastapsies ar lielāku piedāvājumu, kas cenu izaugsmi nedaudz pieturēs. Šobrīd tiek būvēti aptuveni 1 500 dzīvokļu šajā segmentā, kas ir uz pusi vairāk nekā pērn,” saka Linda Vildava, Swedbank ekonomiste.
Šī gada 2. ceturksnī Tallinā MPI bija 156.3, kas bija par 3.1 punktu mazāk nekā pērn. MPI pasliktinājās, jo vidējās algas izaugsme nespēja atsvērt dzīvokļu cenu un hipotekāro kredītu procentu likmju kāpumu. Toties Viļņā MPI uzlabojās par 2.3 punktiem – līdz 131.7. Uzlabojumu noteica straujais vidējās algas pieaugums, kas apsteidza dzīvokļu cenu un procentu likmju kāpumu.
2018. gada 2. ceturksnī laika posms, kas “standarta” mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija nedaudz zem 2 gadiem, proti, 23.1 mēneši. Tas ir aptuveni par mēnesi mazāk nekā šajā periodā pērn. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kas vienlaikus maksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa. Tallinā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai nemainījās un bija 27.5 mēneši, bet Viļņā samazinājās par aptuveni diviem mēnešiem līdz 34.3 mēnešiem.
Foto: Pixabay
