Miljardus eiro vērtie aizdevumi ir novērsuši Grieķijas un Īrijas budžeta problēmas, un līdzīgā kārtā palīdzību eirozona ir gatava piešķirt ikvienai valstij, kam tā būtu nepieciešama.
Tomēr auditorkompānijas Ernst & Young veiktā pētījuma dati rāda, ka apmēram puse Vācijas banku vadītāju rēķinās ar vismaz vienas valsts bankrotu. Tikmēr Portugāle mēģina izvairīties no starptautiskā aizdevuma prasīšanas.
Ernst & Young pētījumā aptaujāti 120 Vācijas banku vadītāji, no kuriem 47 procenti uz jautājumu, vai kāda no eirozonas valstīm nespēs pildīt savas kredītsaistības, atbildēja apstiprinoši. Tomēr tikai ceturtā daļa no viņiem gaida, ka šādas eirozonas valsts bankrots ietekmēs viņu pārstāvēto finanšu iestādi. Kā norāda Ernst & Young Vācijas filiāles finanšu pakalpojumu nodaļas vadītājs Klauss Pēteris Vāgners, vairums aptaujāto banku no valstīm, kurām varētu būt finanšu problēmas, ir nopirkušas maz parādzīmju vai arī nav pirkušas nemaz. Līdz ar to tiešie zaudējumi būtu mazi.
Tomēr viņš atšķirībā no vairuma aptaujāto baņķieru uzskata, ka eirozonas valsts bankrota sekas būtu graujošas: “Ja kādai lielai bankai nāktos plašā apmērā norakstīt parādus, nestabilitāte globālajā vērtspapīru tirgū varētu atjaunoties.” Vairums aptaujāto baņķieru gan ir izteikuši viedokli, ka šis viņu pārstāvētajām kredītiestādēm būs labs gads – 81 procents aptaujāto gaida pozitīvas tendences savā darbības jomā.
Nākamā valsts, kam var būt nepieciešams aizdevums ir Portugāle, kuru par šādu soli izšķirties aicina Vācija un Francija, jo Portugāle, kuras finansiālā situācija ir sarežģīta, drīz vien vairs nevarēs aizņemties naudu finanšu tirgos. Vācijas un Francijas amatpersonas gan noliedz, ka izdarītu spiedienu uz Portugāli, turklāt Portugāles premjerministrs Žozē Sokratešs ir paziņojis, ka valstij pašlaik šāda veida palīdzība nav nepieciešama un ka šā gada budžets tiks pildīts attiecīgi plānotajam. Viens no šādas nostājas skaidrojumiem ir atmiņas par iepriekšējiem sadarbības gadījumiem ar Starptautisko Valūtas fondu, kas ir simbolizējuši valdības nespēju tikt galā ar ekonomiku un nesuši taupības režīmu. Pašlaik Portugāle veiksmīgi tirgo savas parādzīmes un tās aizņēmuma procentu likmes ir nedaudz kritušās, tomēr finanšu analītiķi norāda, ka vismaz pašlaik Portugāles valdība ir tikai ieguvusi vēl mazliet laika, nevis tikusi galā ar problēmu.
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu ir aicinājis nākammēnes rīkot eirozonas valstu galotņu tikšanos saistībā ar eiro glābšanas fonda līdzekļu palielināšanu un fonda aktivitāšu paplašināšanu. Vācija un Francija iepriekš ir izteikušās, ka pašlaik pieejamie 440 miljardi eiro ir pietiekama summa. Eiropas monetāro jautājumu komisārs Oli Rēns gan norāda, ka no šīs summas aizdot ir iespējams tikai 250 miljardus, pārējā nauda ir nodrošinājums, lai fonds iegūtu ļoti labus kredītreitingus.
Eiropas Komisija kādā ziņojumā ir izstrādājusi arī priekšlikumu aplikt bankas ar vienreizēju nodokli, lai iekasētu 50 miljardus eiro, kas tiktu tērēts eirovalūtas stabilizācijai un grūtībās nonākušo valstu papildu finansēšanai, vēsta Reuters. Banku pārstāvji ir izteikuši protestus pret šādiem plāniem, jo uzskata, ka jau pašlaik katras valsts noteiktie banku nodokļi ir pietiekami liela nasta.
Autors: Jānis Buholcs / NRA.lv
