Tuvojoties eiro ieviešanai, uzņēmēju optimisms samazinās un neiet līdzi Latvijas izaugsmes rādītājiem Eiropas kontekstā, liecina bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.
Lai arī Latvijas ekonomika gada griezumā uzrādījusi straujāko kāpumu Eiropas Savienībā, Latvijas uzņēmēju noskaņojumā nav vērojams konsekvents optimisma pieaugums. Citadele Index vērtība šā gada otrajā ceturksnī ir kritusies par 0,59 punktiem un ir 52,36. Tas gan liecina, ka aptaujāto uzņēmēju vairākums ir optimistiski noskaņoti, jo indeksa vērtības, kas pārsniedz 50 punktu robežu, liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt par uzņēmēju pesimismu var runāt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu. Uzņēmēju domas tiek analizētas tagadnes un nākotnes vērtējumā. Jaunākajā aptaujā tagadnes vērtējumā uzņēmēji ir visai piesardzīgi – tās indekss ir 50,83 punkti, savukārt nākotnes indekss, tas ir, uzņēmēju prognozes par situāciju pēc pusgada, ir noslīdējis no 56,74 punktiem līdz 53,89 punktu atzīmei.
Pēc pusgada Latvija jau būs eiro zonā, un, ja tic amatpersonu paustajam, eiro klātbūtne Latvijai nesīs izaugsmi, ārvalstu investīcijas un citus labumus. Kāpēc tad uzņēmēji savās prognozēs ir tik piesardzīgi?
SKDS direktors Arnis Kaktiņš Neatkarīgajai uzsvēra, ka indekss liecina –ekonomiskā situācija Latvijā ne tuvu nav tik pozitīva un optimistiska, kādai tai vajadzētu būt. «Tas, ko atklājām pirms gada, ir tas, ka mums ir divu ātrumu Latvija jeb divu veidu uzņēmēju grupas – eksportētāji, kuriem sokas labi, un pārējie, kuros nav redzams šis veiksmes stāsts. Diemžēl eksportētāji ir mazākumā, un līdz ar to absolūti lielākajai daļai uzņēmumu nav nekāda veiksmes stāsta, un izskatās, ka kopš trekno gadu sabrukuma tāda nekad arī nav bijis,» sacīja A. Kaktiņš. Uzņēmēji arī nākotni vērtē piesardzīgi optimistiski, pat neraugoties uz gaidāmo Latvijas ieiešanu eirozonā. A. Kaktiņš to skaidro ar sen zināmu patiesību, proti, ka uzņēmēji ne īpaši tic valdības solījumiem. «Pēdējais spilgtais piemērs – pirms gada solītais IIN samazinājums, ko pat iekļāva likumā. Bet ar ko tas beidzās? Valdība iedeva kārtējo pierādījumu faktam, ka valdības solījumiem nedrīkst ticēt,» teica A. Kaktiņš.
Bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis uzņēmēju piesardzīgo optimismu skaidro ar biznesa vides pragmatismu. «Vērtējot nākotnes perspektīvu, uzņēmēji lielākoties vadās no tā, ko uzņēmums ir plānojis veikt, piemēram, vai viņa ražojumiem uz nākamo pusgadu jau ir nodrošināts noieta tirgus, sagatavoti vai noslēgti līgumi, nevis klausās amatpersonu solījumos par eiro zonas pozitīvajiem ieguvumiem, kuri pagaidām ir netverami,» sacīja ekonomists.
Z. Vaikulis arī pieļauj, ka uzņēmēju piesardzīgais optimisms veidojas, sekojot līdzi notiekošajam ne tikai Eiropas, bet arī austrumu ekonomikās. «Eiropā pašlaik vērojamas ekonomikas stabilizācijas pazīmes – noturīgi uzlabojumi ražotāju noskaņojuma indikatoros, kā arī reālajos rūpniecības datos. Šī gada otrajā ceturksnī Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukts nodemonstrēja pirmo kāpumu gandrīz divu gadu laikā. Arvien drošāki kļūst eksperti, kas uzskata, ka Eiropas ekonomikas zemākais punkts jau ir aiz muguras. Eiropas recesijas beigas nozīmētu arī ārējo risku spiediena mazināšanos Latvijas ekonomikai. Par pilnīgu ārējo risku izzušanu pagaidām runāt būtu pāragri, jo, kamēr mūsu rietumu tirdzniecības partneri sataustījuši pamatu zem kājām, austrumos no Latvijas ekonomikas pulss kļūst vājāks. Krievijas izaugsme jau ir gandrīz apstājusies, bet Ķīnā tā kļūst lēnāka,» skaidroja Z. Vaikulis.
