Eiro ieviešana, kura ieplānota nākamā gada 1. janvārī un uzņēmējiem draud ar papildu izdevumiem biznesa pielāgošanai jaunajai valūtai, sola ne tikai tēriņus, bet arī peļņu.
Tuvākajās nedēļās tiks izsludināti vairāki ar eiro ieviešanu saistīti iepirkumi. Nopelnīt varēs arī nevalstiskās organizācijas, jo, uzklausot Eiropas rekomendācijas, intensīvāku padarīs cenu kontrolēšanu pārejas laikā no latiem uz eiro.
Līdz šim izsludināta tikai maza daļa no iecerētajiem iepirkumiem. Piemēram, jau februāra sākumā izsludināts konkurss par video un audio materiālu izveidošanu valsts fiskālās un monetārās politikas izskaidrošanai. Kaut arī pieteikumu iesniegšanai bija paredzētas tikai divas nedēļas, uzvarētājs šajā konkursā joprojām nav izraudzīts. Citos gadījumos iepirkumu konkurss nav uzsākts komplicētas tehniskās specifikas dēļ vai arī tāpēc, ka atbildīgās iestādes joprojām nav spējušas izdomāt, ko tad īsti vajadzētu izdarīt.
Piemēram, Centrālā statistikas pārvalde, aizbildinoties ar eiro ieviešanu, iecerējusi iegādāties jaunu datu serveri, taču konkursu pārvalde nav izsludinājusi ne tikai specifikācijas dēļ, bet arī vēl nav izdomājusi, cik lieli būs saglabājamās informācijas apjomi, liecina otrdien valdībā uzklausītais ziņojums par eiro ieviešanas gaitu janvārī un februārī.
Tomēr ne viss ir tik slikti, Latvijas Televīzijas pirmais kanāls, piemēram, uzvarējis konkursā un, izmantojot iegūtās tiesības, jau translējis vairākas dokumentālās filmas par eiro ieviešanu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Arī SIA Factum, kas uzvarēja iepirkumā par sabiedriskās domas aptaujām par iedzīvotāju informētību eiro ieviešanas jautājumos, sākusi atpelnīt tos 24,6 tūkstošus latu, kurus no valdības saņems par sniegtajiem pakalpojumiem. Gada pirmajos mēnešos uzņēmums jau veicis vairākus desmitus aptauju un interviju, kurās testētas 2012. gada nogales un gadumijas ar eiro ieviešanu saistītās bažas. Pēc eiro tvīkstošā valdība uzskata, ka šādas aptaujas ļaus izprast, vai un kā koriģējama komunikācijas intensitāte un argumentācija, turpinot proeiro kampaņu.
Turpinot iepirkumu sēriju, iecerēts, ka eiro ieviešanas pozitīvo aspektu kvalitatīvai uzsvēršanai un izklāstīšanai tautai nepieciešama Ministru kabineta interneta mājaslapas atjaunošana un valdības nama preses telpas atjaunošana. Šim mērķim šomēnes izsludinās atsevišķu konkursu. Būs konkurss arī par sabiedrisko attiecību un reklāmas pakalpojumu sniegšanu sabiedrības informēšanas kampaņas noslēgumā. Kā zināms, šādiem un līdzīgiem projektiem un iepirkumiem, kas esot nepieciešami, lai par eiro ieviešanu sabiedrība uzzinātu pēc iespējas vairāk kvalitatīvas informācijas, valdība iecerējusi tērēt 1,4 miljonus latu. Iecerēts, ka pusi no summas finansēs Eiropas Komisija.
Pie papildu ienākumiem varēs tikt arī nevalstiskās organizācijas, kas būs gatavas sadarboties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC). Ievērojot Eiropas Komisijas rekomendācijas par intensīvākām cenu kontroļu pārbaudēm tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās un nevalstisko organizāciju lielāku iesaistīšanu kontroļu nodrošināšanā, Ekonomikas ministrija plāno intensificēt PTAC plānotās pārbaudes, arī aktīvāk iesaistot patērētāju nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
Ziņojumā teikts, ka paralēlās latu un eiro cenu atspoguļošanas periodā no šā gada oktobra līdz decembra beigām līdzšinējo 1404–1872 cenu kontroļu skaits tikts palielināts gandrīz trīskārši – līdz 4056–5408 pārbaudēm.
