Vācijas izdevums Der Spiegel plašā publikācijā vēsta par Ķīnas plāniem padarīt juaņu par pasaules rezerves valūtu, atņemot šo lomu Savienoto Valstu dolāram.
Par šādiem plāniem aizvadītajā trešdienā paziņoja Ķīnas Centrāla banka. Ķīnas plāns sastāv no vairākiem posmiem, raksta Der Spiegel. Vispirms – vēl šajā gadā – tās eksportētājiem un importētājiem nāksies pāriet uz norēķiniem ar saviem ārvalstu partneriem juaņās. Tādējādi Ķīna nostiprinās savas nacionālās valūtas starptautisko lomu. Tālākā perspektīvā Ķīna plāno pakāpeniski padarīt juaņu brīvi konvertējamu, raksta POK.lv
Vienlaikus ar starptautisko norēķinu pārcelšanu uz nacionālo valūtu, Ķīna tāpat grasās atvērt ārvalstu investoriem ilgtermiņa kapitālu tirgu. «Ķīnas aizņēmumu iegāde ir pievilcīga investoriem,» izteicies Vācijas Commerzbank eksperts Ulrihs Loihtmans. «Īstermiņa vērtspapīru ienākumi bieži ir 3-4%, ievērojami augstāki, nekā, piemēram, Vācijas valsts obligācijām. Pie tam vidēji ilgā perspektīvā juaņa var nostiprināties attiecībā pret citām valūtām, tā kā investori gūs divkāršu peļņu.»
Vēl viens pasākums, ko iecerējusi Ķīnas Centrālā banka, turpina izdevums, ir to ārvalstu emisijas banku, kas vēlas papildināt savas valūtu rezerves ar juaņām, stimulēšana. Interese pie šāda veida darījumiem var izrādīties liela, jo dolāru un eiro apgrūtina parādu krīzes sekas.
Pašlaik Ķīna arī izskata jautājumu par atļauau ārvalstu uzņēmumiem veikt tiešas investīcijas juaņās no to personīgajiem uzkrājumiem. Līdz šim tiem nācās mainīt savas valūtas pret juaņām tieši pirms darījumiem. Šis pasākums tiek uzskatīts par stimulu iegādāties Ķīnas nacionālo valūtu, vēsta izdevums.
Tālāk publikācijā analizēts jautājums, ko Ķīnai nozīmē brīvi konvertējama juaņa. Der Spiegel secina, ka tā ir kontroles pār ekonomiku zaudēšana, jo «kontrolējot valūtu, Pekina tāpat kontrolē arī ekonomiku». Pašlaik Ķīna atbalsta eksportu, turot juaņas kursu zemā līmenī, taču «tirgus likumi funkcionē citādi: ja aug eksports, valūta nostiprinās. Tā kā šādos gadījumos preces sadārdzinās, un pieprasījums, kā likums, krītas, bremzējas ekonomiskā izaugsme». Ķīna baidās no brīvā tirgus un nacionālās valūtas pārāk ātras nostiprināšanās.
Vienlaikus izdevums norāda, ka brīvi konvertējamai juaņai ir arī savas priekšrocības. Piemēram, izdevīgāks kļūst energoresursu imports, arī ārvalstu uzņēmumu akciju iegāde izmaksās lētāk.
Šobrīd, teikts rakstā, Savienoto Valstu ekonomika ir vadošā pasaulē. Taču, kā prognozē eksperti, ap 2050. gadu Ķīna šajā zinā panāks un apsteigs ASV. Jau pašlaik ASV finasiālajā ziņā ir lielā mērā atkarīgas no Ķīnas: Vašingtona ir parādā Pekinai 1,16 triljonus ASV dolāru.
«Starptautiskā rezerves valūta nozīmē arī politisko varu,» izdevums citē Bonnas universitētes pasniedzēju Manfrēdu Noimanu. Speciālists uzskata, ka šie plāni Ķīnai ir prestiža jautājums, jo nozīmē globālās politiskās ietekmes pārdalīšanu. Tomēr rezerves valūta nav atdalāma no brīvā tirgus, tādēļ «ja vien Ķīnā pastāvētu demokrātija, tā nebūtu problēma».
Noimans netic, ka tuvākajos 10-15 gados juaņa spēs izspiest dolāru no tā tagadējām pozīcijām. Viņš arī redz vēl vienu šķērsli ambiciozo Ķīnas plānu ceļā. Rietumvalstu nepatika pret Ķīnas komunistisko režīmu var nobremzēt juaņas kāpumu. «Rezerves valūtas liktenis ir atkarīgs no tā, vai to pieņem valsts partneri, » izteicies Noimans.
Autors: www.2v.lv
