Tiekoties ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, nozari pārstāvošie uzņēmēji sūkstījušies, ka obligātā iepirkuma komponents, kuru, lai atbalstītu atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektrības ražošanā, spiests maksāt ikviens elektroenerģijas patērētājs, viņu elektrības rēķinos veido pat 25%. Akcentējot, ka šāda, pēc viņu domām, mākslīgi izveidota, situācija būtiski paaugstina ražošanas izmaksas un līdz ar to arī gala produkta cenu, kas iedragā nozares spēju konkurēt eksporta tirgos, nozares pārstāvji apelēja pie ekonomikas ministra sirdsapziņas un aicināja, lai lielajiem elektroenerģijas patērētājiem un savas produkcijas eksportētājiem tiktu radīta sistēma, kas ļautu nemaksāt obligātā iepirkuma komponentu.
D. Pavļuts atzīst, ka ir svarīgi ņemt vērā lielo uzņēmumu intereses un situāciju, jo neprognozējami augošās elektroenerģijas cenas iedragā valsts industrijas konkurētspēju. «Elektroenerģijas cenas ir viens no būtiskākajiem ekonomikas attīstības pamatelementiem, bet katra jauna koģenerācijas stacija automātiski palielina ražošanas izmaksas. Ražotāji atšķirībā no mājsaimniecībām izmaiņas rēķinos ierauga uzreiz. Tajā brīdī, kad darbu sāks Rīgas TEC 2 otrā kārta, ikviens lielais ražotājs to ieraudzīs savā rēķinā,» stāstīja ministrs, atgādinot, ka ikviens elektroenerģijas patērētājs līdz ar TEC otrās kārtas darbības uzsākšanu būs spiests piemaksāt par tās koģenerēto enerģiju.
Tomēr, neraugoties uz izpratni par lielo ražotāju rūpēm, D. Pavļuts nav ar mieru būvmateriālu ražotājiem vai citiem lielajiem elektroenerģijas patērētājiem piedāvāt īpašas privilēģijas.
«Priekšnoteikums ir savest kārtībā visu sistēmu, nevis kādam dot atlaides. Nerisinot problēmas kopumā, nedrīkst pārlikt šo slogu no viena uz otru,» Neatkarīgajai stāstīja D. Pavļuts.
Ekonomikas ministrija un tās pieaicinātie eksperti uzskata, ka vēsturiski izveidojusies situācija, kurā katrai mazajai hidroelektrostacijai un koģenerācijas stacijai par saražoto elektroenerģiju maksā paaugstinātu cenu visā elektrostacijas mūža garumā, nav ekonomiski pamatota un rada nepieņemamu slogu gan mājsaimniecībām, gan ražotājiem.
Ministrija iecerējusi izstrādāt sistēmu, kurā paaugstinātais elektroenerģijas tarifs jaunai elektrostacijai tiks piemērots tikai noteiktu laiku, kurā būtu iespējams atpelnīt projektā ieguldītās investīcijas. Pēc tam stacijas īpašniekiem būs jāiekļaujas brīvajā elektroenerģijas tirgū.
Jau strādājošajām elektrostacijām satraukumam neesot pamata, jo valsts negrasoties iedragāt tiesiskās paļāvības principu un līgumus jau noslēgušie uzņēmēji turpinās baudīt valsts atbalstu paaugstināto tarifu formā.
Taču jaunu projektu virzītājiem būs jārēķinās ar detalizētākiem un stingrākiem noteikumiem, kas būs jāievēro, lai saņemtu atļauju būvēt, piemēram, jaunu mazo hidroelektrostaciju. Līdz brīdim, kad šie noteikumi būs izstrādāti, jaunu projektu realizācijai atļaujas netikšot izsniegtas. Ministrs gan mierināja, ka atļauju izsniegšana tiks apturēta tikai uz dažiem mēnešiem. Lielu ietekmi uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu tam nevajadzētu radīt, jo arī līdz šim tikai aptuveni 5% izsniegto atļauju realizējušās strādājošās elektrostacijās.Būvmateriālu ražotājiDaniels PavļutsEkonomikas ministrija
