Buceniece: Eksportā izaicinājumu netrūkst, eksporta izaugsme saglabāsies vārga

Darbaspēka trūkums, strauji augošās darbaspēka izmaksas, pasaules ekonomikas izaugsmes un attiecīgi ārējā pieprasījuma vājināšanās – šāds izaicinājumu vezums jau kādu laiku ir mūsu eksportētāju dienaskārtībā. Tomēr neskatoties uz grūtībām, preču eksporta vērtība jūlijā spēja nedaudz atgūties pēc krituma jūnijā un augt par 3.1%, salīdzinot ar pērnā gada jūliju. Ņemot vērā, ka eksportētās produkcijas cenas nedaudz samazinājās, apjomu pieaugums bija pat nedaudz labāks.

Eksporta sniegumu uzlaboja pārtikas (galvenokārt piena produktu un dzērienu), ķīmisko produktu un tekstila eksports. Neskatoties uz cenu kritumu, pie apgrozījuma pieauguma izdevās atgriezties metāla izstrādājumu eksportētājiem. Savukārt kritums turpinājās koka un tā izstrādājumu, kā arī mašīnu un iekārtu eksportā. Šīs divas preču grupas veido vairāk nekā trešdaļu no kopējā eksporta apgrozījuma. Te gan jāsaka, ka kritums mašīnu un iekārtu eksportā ir saistīts ar reeksporta plūsmu svārstībām turboreaktīvo un turbopropelleru dzinēju kategorijā, kas Latvijas ekonomiku būtiski neietekmē. Graudaugu eksportā joprojām iezīmējās nelieli mīnusi, salīdzinot ar pērno gadu. Tātad ražu uzlabošanās efekts pagaidām vēl eksportā nav atspoguļojies. Tas, visticamāk, notiks nākamajos mēnešos. Tomēr kopumā eksportā tuvākā gada laikā dominēs drūmas notis, un eksporta izaugsme būs vārga.

Par vājā ārējā pieprasījuma turpināšanos liecina eksporta pasūtījumu sarukums apstrādes rūpniecībā. Pasaules ekonomikas izaugsme palēninās, un apjomu pieaugums starptautiskajā tirdzniecībā ir apstājies. Tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu šīs vasaras laikā ir saasinājies, Breksita radītā nenoteiktība un dažādi ģeopolitiskie saspīlējumi aug un negatīvi ietekmē pasaules ekonomiku, satricinot globālās piegāžu ķēdes un mazinot uzņēmumu vēlmi investēt. Starptautiskā tirdzniecība ieņem nozīmīgu lomu Latvijas ekonomikā, līdz ar to ārējā pieprasījuma vājināšanās negatīvi ietekmē mūsu ekonomikas izaugsmi. Visvairāk to izjūt apstrādes rūpniecības nozare, kurā ražošanas pieaugums ir būtiski palēninājies, kā arī transporta nozare.

Agnese Buceniece, Swedbank Galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja

Nākošais raksts >