Ozoliņš: Administratīvi teritoriālā reforma – labs saturs ar neizdevušos formu

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība pagājušā nedēļā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Ja raugāmies uz izmaiņām, ko nesīs reforma, tā vērtējama pozitīvi, norāda Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs Nikolajs Ozoliņš. Pret reformas saturu iebildumu nav, tomēr forma, kādā tā tiek īstenota, nav pieņemama. Šādus lēmumus nevajadzētu pieņemt pēc ministrijas vai koalīcijas diktāta – mēs izlēmām un tā būs. Nevar uzspiest vienu viedokli, nerēķinoties ar alternatīvām.

Apjomīgāki infrastruktūras projekti

Reformas saturs nākotnē var nest daudzus pozitīvus ieguvumus. Pirmkārt, lielākas administratīvās teritorijas, piesaistot līdzekļus, varēs īstenot apjomīgākus infrastruktūras projektus. Jau šobrīd ir sākta aktīva izvērtēšana, kuri pašvaldību īstenotie projekti ir lietderīgi un neatliekami, un kuri – nav. Izmaiņas skars arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, proti, ar 36 vietvarām būs mazāk to pašvaldību, kuras maksās, bet vairāk to – kuras saņems. Prognozēju, ka Rīga un Jūrmala turpinās būt starp tās pašvaldībām, kuras maksā.

Pieaugošā LPS popularitāte

Cerams, ka kopā ar reģionālo reformu būs arī speciāls regulējums par galvaspilsētu, kā tas šobrīd jau ir daudzās Eiropas valstīs. Tāpat pieļauju, ka būs vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kas skaidros pašvaldību darbības principus un tēzes, kas noteiks pašvaldību tiesības. Vēl viens no pozitīvajiem reformas aspektiem būs pieaugošā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) popularitāte. Tas ir ļoti būtiski, jo bez nevalstisko organizāciju iesaistes nevar veikt izmaiņas likumos. Šobrīd VARAM apzina, kādus likumus skars teritoriālā reforma, lai veiktu atbilstošos grozījumus, un šajā kontekstā ļoti būtiska ir arī LPS iesaiste.

Ko darīs republikas pilsētas?

Runājot par reformas ēnas pusēm, jāpievēršas tām pilsētām, kuras jau vēsturiski tika pārvaldītas atsevišķi no lauku teritorijām, piemēram, Jelgava, Liepāja, Daugavpils un Ventspils. Manuprāt, nevajadzētu jaukt kopā republikas pilsētas un lauku teritorijas. Iespējams, tās pilsētas, kuras šo statusu statusu ieguva vēlāk, piemēram, Valmiera un Jēkabpils samierināsies ar statusa zaudēšanu, tomēr pieļauju, ka lielākās pilsētas varētu paust neapmierinātību.

Rīga viennozīmīgi palielināsies

Agri vai vēlu, bet aktualizēsies arī jautājums par to, uz kā rēķina attīstīsies Rīga? Ņemot vērā, ka galvaspilsētai jau šobrīd ir kopīga infrastruktūra ar vairākiem Pierīgas novadiem, pareizs risinājums ir viena vai vairāku novadu pievienošanai Rīgai. Tuvākajā laikā Rīga viennozīmīgi teritoriāli palielināsies un, iespējams tas notiks uz Mārupes vai Ķekavas rēķina.

Mazo novadu atbilstība kritērijiem

Bažas rada arī mazie, jaunizveidotie novadi, piemēram, Smiltenes un Līvānu novads. Jau iepriekšējā reģionālā reforma apliecināja, ka ne visas sākotnēji nodalītās administratīvās teritorijas vēlāk spēj nodrošināt atbilstību visiem nepieciešamajiem kritērijiem, īpaši, iedzīvotāju skaita jomā. Arī šoreiz pēc neilga laika var rasties situācija, kad mazākajos novados ir nepietiekams iedzīvotāju skaits u.tml. Šajā kontekstā VARAM vairāk būtu jāieklausās LPS viedoklī, kas ir izstrādājusi vairākus alternatīvus variantus.

Plānošanas reģioni un apriņķi

Reformas kontekstā gribētos saņemt skaidru atbildi par to, kas notiks ar plānošanas reģioniem un to statusu? Tāpat nav skaidrs, vai būs 2. līmeņa pašvaldības jeb apriņķi, un cik daudz to būs? Manuprāt, optimālākais risinājums būtu trīs līdz pieci plānošanas reģioni, kas vienlaikus ir arī 2. līmeņa pašvaldības ar tiesībām izdot savus saistošos noteikumus.

Saturs vērtējams pozitīvi

Ņemot vērā, ka administratīvi teritoriālā reforma būtiski ietekmēs lielāko daļu pašvaldību, pieļauju, ka vairākās vietās var tikt organizētas arī parakstu vākšanas akcijas, kas var novest pie referenduma par alternatīvu variantu. Jebkurā gadījumā, pozitīvi, ka pieaug LPS loma un pašvaldības kļūst savstarpēji saliedētākas. Sigulda un tās tuvumā esošās pašvaldības, kuras vēlas apvienoties, var kļūt par pozitīvo piemēru un veiksmes stāstu, kas ar dažādiem infrastruktūras projektiem motivēs arī citas pašvaldības. Jebkurā gadījumā, jāapzinās, ka administratīvi teritoriālā reforma notiks un tās saturs ir vērtējams pozitīvi, tomēr situācijas ēnas puse ir veids, kādā ministrija komunicē ar pašvaldībām, neņemot vērā alternatīvus viedokļus.

Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs Nikolajs Ozoliņš