Bankas aptauja: jaunieši vēlas stabilitāti, aug ticība Latvijas darba tirgum

Stabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par savu nākotnes darba vietu. Kā liecina Swedbank veiktā jauniešu aptauja, vairāk nekā puse no studiju vecuma jauniešiem (53%) vislabprātāk uzsāktu darba gaitas kādā jau sevi apliecinājušā uzņēmumā. No aptaujātajiem jauniešiem trešdaļa vēlētos strādāt nelielā vai vidējā uzņēmumā, bet ceturtdaļa – kādā no lielajiem uzņēmumiem. Interesanti, ka jaunuzņēmumos jeb start-up uzņēmumos darba gaitas uzsākt būtu gatavi vien 6% jauniešu.

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone stāsta: „Lai jaunietis varētu veiksmīgi uzsākt savu darba dzīvi, viņam ir jābūt konkurētspējīgam darba tirgū. To iemeslu vidū, kas jauniešiem traucē iekļauties darba tirgū, ir neatbilstošs kompetenču līmenis, darba pieredzes trūkums, nespēja pamatoti izdarīt savu profesionālo izvēli, kā arī darba tiesisko attiecību nepārzināšana, kas rada nereģistrētas nodarbinātības riskus. Vairāk nekā puse no jauniešiem, kas reģistrējas NVA kā bezdarbnieki, ir bez profesijas, pabeiguši tikai pamatskolu vai vidusskolu, toties vismazāk jauniešu bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību. Tas liecina par labas un mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības un profesijas nozīmi. Piemēram, šobrīd, kad darba tirgus strauji digitalizējas, jauniešiem ir lielas izredzes apgūt ar modernajām tehnoloģijām saistītās profesijas un veiksmīgi iekļauties darba tirgū, kļūt par zinošiem, perspektīviem, uz attīstību un nākotni orientētiem darbiniekiem. NVA reģistrētie jaunieši bezdarbnieki, saņemot aģentūras atbalstu konkurētspējas paaugstināšanai, diezgan ātri atrod darbu: vidējais jauniešu bezdarba ilgums – 3,3 mēneši. Jauniešu bezdarbnieku skaits gada laikā samazinājies par piektdaļu, un tas ir lielākais samazinājums starp visām reģistrētajām bezdarbnieku mērķa grupām.”

Lai gan uzņēmējdarbības gars pieaug, vairums izvēlētos darbu stabilā uzņēmumā

Kā liecina veiktā aptauja, tikai aptuveni viena sestā daļa jauniešu (16%) vislabprātāk veidotu paši savu biznesu vai strādātu ģimenes uzņēmumā. Šādu izvēli biežāk minējuši jaunieši pēc 24 gadu vecumā (23% no aptaujātajiem), bet salīdzinoši retāk tie, kuri tikko beiguši vidusskolu vai uzsākuši studijas (10%).

“Tas, ka jaunieši nosliecas par labu jau strādājošiem uzņēmumiem, liecina – stabilitāte un prognozējamība ir cieņā arī šajā auditorijā. Zīmīgi arī, ka studentu vidū jau parādās lielāka ticība saviem spēkiem – aizvien vairāk jauniešu būtu gatavi veidot savus uzņēmumus, jo ir gūtas pirmās zināšanas par to, kā savs bizness būtu jābūvē, no kā jāizvairās. Īpaši priecē tas, ka trešo, ceturto un vēlāko kursu studentu vidū pieaug uzticamība Latvijas darba tirgum, iespējām, ko sniedz mūsu uzņēmumi un pašu veidots bizness. Taču, protams, atbalsts jauniešu profesijas un karjeras izvēlē nozīmē arī ievērojamu finansiālu ieguldījumu no vecāku puses. Ņemot vērā, ka maksa par profesionālā bakalaura studijām Latvijas augstskolās šobrīd ir vidēji 7300 eiro, plus ikdienas izdevumi vidēji 200 eiro mēnesī – vecākiem tas nozīmē savlaicīgu uzkrājumu veidošanu bērna nākotnei. Turklāt, kā rāda Swedbank veiktās klientu aptaujas, nereti šo vecāku īpaši veidoto uzkrājumu jaunieši izlieto tieši biznesa idejas realizēšanai,” stāsta Vita Loginova, Swedbank uzkrājumu un apdrošināšanas jomas vadītāja.

Aptaujas dati atklāj, ka teju piektdaļa (17%) jauniešu savas darba gaitas plāno uzsākt ārvalstīs. Vēlmei doties strādāt ārpus Latvijas gan ir tendence samazināties, pieaugot vecumam. Šāds plāns ir 22% jauniešu vecumā no 18–19 gadiem, un tikai 10% vecuma grupā 22 līdz 24 gadi.

Jauniešu vidū darba kā ienākumu avota nozīme pakāpeniski palielinās ar katru studiju gadu, bet jo īpaši studentiem sasniedzot 22 gadu vecumu (tas ir aptuvenais vecums, kad tiek pabeigta trīs gadus ilgā bakalaura programma). Ja vecuma grupā no 18 līdz 19 gadiem galvenie ienākumu avoti ir stipendija (57%), ģimenes atbalsts (39%) un tikai tad paša algotā darbā gūtie ienākumi (30%), tad pēc 22 gadu vecuma 78% ienākumus gūst no algota darba, 51% saņem atbalstu no ģimenes, un vairs tikai 18% – stipendiju.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/