Gerčikovs norāda, ka Eiropas valstu ekonomiku bēdīgajam stāvoklim nebija un nav nekāda sakara ar eiro un eirozonu. Valstīm, kuras patlaban ir nonākušas grūtā situācijā, arī līdz iestāšanās eirozonā bija lieli budžeta deficīti un milzīgi parādi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). «Eiro nav iemesls, ja tie vēl ir palielinājušies, bet gan finanšu krīze,» norāda uzņēmējs.

«Šodien Latvijā vidējā mēnešalga ir trīs reizes zemāka nekā Grieķijā vai Portugālē. No kā mums baidīties? Sliktāk nevar būt. Ko baidāmies pazaudēt? Patstāvību – to atdevām brīvprātīgi. Spēju veidot patstāvīgu monetāro politiku – to nekad neesam darījuši, nav iespējams – neļaus. Nesaprotami, par ko mēs raudam. Bet reāls ieguvums ir – beidzot tiksim vaļā no paaugstinātā kursa lata, un bez devalvācijas. Mūsu lats ir augstāka kursa par litu un bijušo Igaunijas kronu. Kur no šīm valstīm plūda eksports? Pie mums, un investīcijas arī. Cenām ir ne tikai materiāls, bet arī psiholoģisks pamats. Mūsu cenas eiro piesaistīs daudzus biznesmeņus piegādātājus, jo šeit tās būs augstākas nekā pie viņiem. Cenas pakāpeniski izlīdzināsies, pieaugt tās nekādi nevar. Tas, kas pie mums latos, daudzās valstīs ir eiro. Mūsu gadījums nelīdzinās Vācijas un Igaunijas gadījumam, kur viņu valūta bija pazemināta, tādēļ viņiem cenu izlīdzināšanās notika pieauguma virzienā. Tirgus pats to noregulē,» norāda AS «Dzintars» valdes priekšsēdētājs.

«Naivi domāt, ka atšķirīgie dzīves līmeņi dažādās valstīs ir atkarīgi no valūtas. Visa pamatā ir reālās ekonomikas procents valsts IKP, jo tikai reālā ekonomika dod pievienoto produktu un veido valsts budžetu. Viss mūsu budžets pamatā veidojas no trīs nodokļiem: iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālā un PVN. Vēl jāpiebilst, ka 40 % nodokļu vispār netiek iekasēts – apmēram 800 miljonu latu.Skaidrs, kāpēc naudas nekam nepietiek,» – tā ekonomists.

Vainot eiro mūsu nebūšanās ir nenopietni, uzsver Gerčikovs.