Jūras spēku Mācību centra rekonstrukcija tika pabeigta 2010.gada vasarā. Par divarpus miljoniem latu atjaunotajā ēkā Karostas teritorijā ikdienā strādā aptuveni sešdesmit cilvēku. Tomēr, neraugoties uz salīdzinoši nelielo cilvēku skaitu, karavīru ērtībām naudu nežēloja un no jau minētajiem 2,5 miljoniem latu aptuveni 57 tūkstošus izlietoja, lai renovētu virtuves un ēdnīcas daļu. Pēc rekonstrukcijas virtuves iekārtu un mēbeļu iegādei iztērēti 68 tūkstoši latu. Pirms gandrīz diviem gadiem pirktas vitrīnas, katli, ledusskapis, saldētava.

Lai gan kopš ēkas svinīgās atklāšanas pagājis jau pusotrs gads, ēdnīca savu darbu tā arī nav sākusi. Izrādās, ka par ēku atbildīgā Aizsardzības ministrijas struktūrvienība nomnieku nav spējusi atrast. Iecerētā ēdnīca atrodas slēgtā teritorijā, tādēļ tās apmeklētāju skaitu nav iespējams papildināt arī ar klientiem no malas, raksta Apollo.lv.

«Kad to plānoja, ekonomikā bija augšupeja, un mums nebija lielu problēmu ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Šobrīd situācija ir citāda, un mēs neesam spējuši nodrošināt kritisko masu ar ēdājiem. Un to arī uzņēmēji mums ir pilnīgi skaidri pateikuši, ka uz esošajiem nosacījumiem komercdarbība šajā objektā ir neiespējama,» raidījumam skaidro AM pārstāvis Airis Rikveilis.

Vispirms dara, pēc tam rēķina. Tā tas bijis arī šajā gadījumā. Jo vispirms nopirktas dārgās iekārtas un tikai pēc tam aptaujāti uzņēmēji. Tikai tad AM iestādes darbinieki sapratuši, ka nomas maksa, ko tā drīkst prasīt saskaņā ar likumdošanu, ir pārlieku augsta. Ēdāju tik drīz vairāk nekļūs. Bet uzņēmēji labākajā gadījumā būtu ar mieru maksāt tikai par patērēto ūdeni un elektroenerģiju. Atlaides piemērot arī nevarot. Savukārt armija pati jau labu brīdi kā atteikusies no saimniecisko funkciju veikšanas, tādēļ štata vietu ēdnīcas personālam nav.

Gan jūrniekiem, gan zemessargiem ir pašiem savas ēdamistabas, kur var uzvārīt kafiju, uzsildīt līdzpaņemto ēdienu un paēst. Citi dodas paēst uz netālo kafejnīcu ārpus armijas teritorijas, citi mēdz kooperēties un pasūtīt ēdiena piegādi no pilsētas. Tā kā karavīri par pusdienām pieraduši parūpēties paši, tad šķiet, ka arī atverot ēdnīcu, liels pieprasījums pēc tās diezin vai būs.

Tomēr AM valda pārliecība, ka nav nekāda pamata, ka kādas amatpersonas rīcība būtu bijusi neizdarīga vai pat nolaidīga, jo komersanti telpu nomai ir meklēti, bet neviens nav piekritis.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) norāda, ka izlietotā nauda nekur nav pazudusi. Tomēr spiests atzīt, ka ekonomiskā krīze mācījusi aizsardzības sektora attīstību  plānot mērenāk. Armija tagad meklē jaunus risinājumus, ko darīt ar dārgi iekārtoto ēdnīcu. Visreālākā iespēja esot kaut kad nākamajā gadā, kad varbūt būs vairāk naudas, pieņemt darbam ēdnīcā četrus cilvēkus. Otrs apspriestais variants bijis iekonservēt ēdnīcu un tās atvēršanu atlikt uz nezināmu laiku.

Interesanti, ka pērn rudenī rekonstruētajā  Armijas sporta klubā Rīgā, Krustabaznīcas ielā arī bija iecerēta kafejnīca. Un arī šīm telpām nomnieku nevarot atrast, jo prasītā nomas cena ir uz pusi augstāka kā  šajā apkaimē. Bet pluss ir tas, ka šeit nav iztērēti tūkstošiem latu par iekārtām. Airis RikveilisAizsardzības ministrijaarmijaArtis Pabriksvirtuve