Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2009.gada janvārī – jūlijā eksporta apjoms bija 1891,6 milj. latu – par 27,2% jeb 705,4 milj. latu mazāk nekā gadu iepriekš, bet importa apjoms veidoja 2626,0 milj. latu – par 41,2% jeb 1842,1 milj. latu mazāk nekā gadu iepriekš. 2009.gada jūlijā eksporta apjoms bija 258,8 milj. latu jeb par 9,3% mazāk nekā jūnijā, bet importa apjoms 354,5 milj. latu jeb par 0,6% vairāk nekā jūnijā.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

„Pretēji gaidītajam, jūlijā eksports uzrādīja būtisku kritumu, taču rezultāti ir ļoti atšķirīgi nozaru griezumā. Lielākie kritumi absolūtā izteiksmē bija dzelzs un tērauda, farmācijas produktu un graudaugu eksportā. Latvijai ļoti svarīgajā kokrūpniecības nozarē kritums bija daudz mērenāks, bet mašīnbūve un tekstilrūpniecība pat uzrādīja pieaugumu pret jūniju. Tas vieš cerību, ka eksporta kritums pamatā ir saistīts ar tendencēm dažās nozarēs, nevis visaptverošu pieprasījuma sabrukumu eksporta tirgos. Taču jebkurā gadījumā eksporta apjomu kritums negatīvi ietekmē iekšzemes kopprodukta apjomu, šāda krituma ietekmē mēneša IKP varētu samazināties pat par 2%, salīdzinājumā ar jūniju.”

„Lai gan atbilstoši mūsu prognozēm importa apjoms tikpat kā nemainījās, kopējā preču tirdzniecības bilance atkal būtiski pasliktinājās, atgriežoties aptuveni šī gada aprīļa līmenī. Tas nozīmē, ka ja vien nākamie divi mēneši atkal neuzrādīs būtisku eksporta pieaugumu, arī preču tirdzniecības bilance trešajā ceturksnī kopumā varētu būt sliktāka nekā otrajā ceturksnī un attiecīgi tekošā konta pārpalikums trešajā ceturksnī varētu būt nedaudz mazāks nekā otrajā ceturksnī.”

Avots: BIZNESS.LV