100 mazās vidusskolas zem jautājuma zīmes

Ieceri noteikt 10. klases skolēnu minimālo skaitu pilsētu un lauku vidusskolās šā gada 1. septembrī neīstenos, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav atteikusies no plāna sakārtot skolu tīklu – vai nu to izdarot ar jaunā algu modeļa vai citu metožu palīdzību. Pašvaldības gan solās turēt vidusskolas, cik nu ilgi iespējams.

Rēzeknes novadā ir sešas vidusskolas, un līdz šim visās tajās 10. klase atvērta tikai tad, ja tajā ir ne mazāk kā 12 skolēni. «Līdz šim šo principu, kas ietverts arī pašvaldības saistošajos noteikumos, esam ievērojuši, un tas ļāvis skolas noturēt stabilā līmenī. Bet nākotnes vīzija gan nav tik cerīga,» NRA.lv atzīst novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska. Nākamgad vēl nekādas izmaiņas nenotikšot, taču par tālāku nākotni grūti esot teikt – tas atkarīgs no pašvaldības rocības. L. Žukovska norāda, ka tas esot sāpīgs jautājums, tāpēc – ja ko apcirps, tad septiņreiz nomērīs. It īpaši – kamēr spēkā vecais starpnovadu norēķinu modelis: nauda seko skolēnam. Pārāk jau spilgtā atmiņā ir 2009. gads, kad vietvarai nācies izdarīt vairākus sāpīgus skolu tīkla griezienus, kuru «atsitiens vēl tagad ir jūtams un brūces nav aizdzijušas». Lēmuma pieņēmējiem pārmests, ka viņi neesot novada patrioti, jo daudzi likvidēto skolu audzēkņi aizplūduši uz kaimiņu pašvaldībām, un par tiem Rēzeknes novadam nākas vēl piemaksāt. Izglītības pārvaldes vadītāja nenoliedz, ka lielākais izaicinājums ir Rēzeknes pilsēta, uz kurieni jo īpaši raujas piepilsētu pagastu jaunieši – noturēt viņus vietējā skolā esot grūti.

Arī Daugavpils novadā, kur ir piecas vidusskolas, 12 skolēnu robežu izdevies noturēt, tomēr, ņemot vērā, ka skolēnu skaits iet mazumā, esot pilnīgi iespējams, ka kādām no tām 10. klasi neizdosies nokomplektēt. Tomēr vidusskolas statusu saglabāšot, jo – gads no gada atšķiras, tāpēc var gadīties, ka nākamo klasi izdodas atvērt. «Nu negribam zaudēt ne pamatskolas, ne jo īpaši – vidusskolas. Tā diemžēl ir aksioma: nav skolas, nav jauniešu, un beigās – nav pagasta,» ir pārliecināta Daugavpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša, piebilstot, ka vajag novērtēt arī to, ka mazās lauku skolas bieži pilda sociālo funkciju un notur skolā riska grupas jauniešus.

Rugāju novadā ir viena vidusskola, un vietvara to solās turēt ar visiem spēkiem. Skolā sniegtā izglītība esot labā līmenī, ne velti 80–90% no vidusskolu beidzējiem aizejot mācīties uz augstskolām un iekļūstot budžeta grupās. Šobrīd 10. klasēs izdodas nodrošināt 12 audzēkņus, taču pašvaldība esot gatava uzturēt vidusskolas posmu arī ar mazāku bērnu skaitu. «Esam gan rēķinājuši, cik lielu samazinājumu varam atļauties, bet krīzes minimumu vēl neesam noteikuši,» saka novada izglītības darba speciāliste Biruta Berkolde. Pret apvienošanos ar kādu no kaimiņu novadu vidusskolām it kā teorētiski nebūtu iebildumu, taču tad jābūt valsts atbalstam, lai novads no tā nebūtu zaudētājs.

Arī Jelgavas novada astoņās vidusskolās situācija ir atšķirīga: dažās 10. klasēs skolēnu pat mazāk par 12, skaidro Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa, piebilstot, ka, neraugoties uz to, novadā tuvākajā laikā neplāno izmaiņas skolu tīklā.

Jūrmalas pilsētā ar tās deviņām vidusskolām 10. klases visgrūtāk esot nokomplektēt Ķemeros – tur šogad tās neesot, un izskatās, ka tās nebūs arī nākamgad. Problemātiski to izdarīt būšot arī Lielupes vidusskolai, kur 9. klasē patlaban mācās desmit izglītojamie. Jūrmalas domes pārstāve Ieva Aile norāda, ka pilsētā nav noteikts minimālais slieksnis vidusskolas klases atvēršanai, tomēr pašvaldība šobrīd strādājot pie izglītības attīstības koncepcijas 2015.–2020. gadam.

Aisma Orupe

  • Jānis Labrencis

    Latvija, kā nacionāla un neatkarīga valsts, jau sen kā ir zem lielas jautājuma zīmes!