«Profesionālie» pabalstu saņēmēji uz «zaļa zara»

«Profesionālie» pabalstu saņēmēji uz «zaļa zara»

Pašvaldībās neslēpj, ka ir cilvēku grupas, kas pabalstos saņem pat vairākus simtus latu, un motivēt strādāt šos cilvēkus ir ļoti grūti, piektdien raksta «Diena». «Trūcīgajiem strādāt nav izdevīgi,» lakoniski laikrakstam sacīja kādā pašvaldībā.

Palīdzība no pašvaldībām trūcīgajiem iedzīvotājiem pašvaldībās nav mainījusies – šogad atbalsta un pabalstu apjoms un veidi nesarūk.

Laikraksts raksta, ka «profesionālie» pabalstu saņēmēji ir cilvēki, kuri uzskata: man pienākas palīdzība, un labāk gadiem saņem pabalstus nekā meklē darbu. Daži pat vēlas bērnus ievietot internātskolā, lai pašiem nebūtu jāaudzina, citi, pavalkājuši bezmaksas humpalas, tās nemazgā un gaida klāt pievedam jaunas, raksta Apollo.lv.

Vai pabalstu saņēmēju vidū cilvēku, kuri nevēlas izrauties no pabalstu «gūsta», varētu būt daudz, Labklājības ministrija (LM) šaubās.

Pērn novembrī ministre Ilze Viņķele (V) laikrakstam sacīja, ka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) «profesionālos» pabalstu saņēmējus atzinusi par pietiekami nopietnu problēmu, tieši tādēļ LM rosinājusi, ka valsts atsakās no savas garantēto minimālo ienākumu (GMI) un dzīvokļa pabalsta līdzfinansējuma daļas. Starptautisko aizdevēju kritikas dēļ gan šī iecere nepiepildījās.

Tagad ministre izsakās piesardzīgāk: «Nav ticamu datu, vai pabalstu saņēmēju kultūra ir tik lielā apmērā, kā par to pierasts runāt pēdējā laikā.»

LM pašvaldībām pieprasījusi informāciju, lai saprastu, kādas tieši ir tendences. LM pašlaik arī analizējot citu valstu praksi.

LPS padomniece Silvija Šimfa saka: pašvaldībās ir viedoklis, ka negatīvu sabiedrības attieksmi izpelnās divas pabalstu saņēmēju grupas. Viena saņem ienākumus ēnu ekonomikas sektorā, taču tāpat nāk pēc pabalstiem. «Otra grupa, tautas valodā sakot, ir nolaidušies cilvēki, kuri vairs nevīžo it neko darīt,» stāsta Šimfa.

Tie ir cilvēki, kuri humānās palīdzības drēbes nemazgā, piemājas dārzā vairs neko nestāda, uz mežu pēc ogām un sēnēm vairs neiet. «Taču šīs divas pabalstu saņēmēju grupas cilvēki redz, un tās izraisa vislielāko negāciju pret viņiem un, iespējams, rada kopējo negatīvo viedokli pret pabalstu saņēmējiem,» saka Šimfa.

Viņa par dramatisku nosauc šādu cilvēku bērnu nākotni. Daļa bērnu esot pārņēmuši vecāku «stilu» un attieksmi pret dzīvi.

Savukārt Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska stāsta: novadā ir novērota tādu cilvēku kategorija, kurus varētu saukt par profesionāliem pabalstu saņēmējiem. Daudz gan tādu neesot, drīzāk nedaudz, taču pabalstos izmaksātā nauda tik un tā nav maza.