«Arēna Rīga» direktors: vēl viena halle Latvijā nav vajadzīga

«Arēna Rīga» direktors: vēl viena halle Latvijā nav vajadzīga

«DB Arēna Rīga» direktors Edgars Buncis pauž nelokāmu pārliecību, ka Latvijā vēl vienas tik lielas halles kā «Arēna Rīga» būvniecība neatmaksāsies.

Uz laikraksta «Dienas Bizness» jautājumu, vai Rīgā un Latvijā ir vieta vēl vienai hallei, līdzīgai kā arēna vai lielākai, Buncis atbild: «Neapšaubāmi – nav.» 

«Piemēri nav tālu jāmeklē. Pēc Amerikas, kur ir lielās līgas kā NBA, NHL, aprēķiniem Rīgai 10 tūkstoši vietu nozīmē, ka Rīgā dzīvo miljons iedzīvotāju. Ja ir viens miljons, tad halle ar 10 tūkstošiem strādā. Rīgā ir viena halle un diez vai pat ir miljons iedzīvotāju. Līdz ar to otrai hallei īsti nav vietas. Cits arguments, un nezinu, vai tā ir psiholoģiska problēma Latvijai, ka mēs esam mazi, ka mums bail paskatīties, kā tas notiek citur, un gribas pašiem uz grābekļa uzkāpt, lai saprastu, ka nestrādā. Londonā tādas halles kā šī, ir divas, bet uz 10 miljoniem. Berlīnē tāda ir viena halle uz 3 līdz 4 miljoniem, bet Hamburgā – viena arēna. Visu cieņu no tā viedokļa, ja jaunas arēnas būvei ir privāta nauda, un ir tikai loģiski, ka «es daru to, ko gribu, būvēju skaistu jauku, paliekošu pieminekli un tad to uzturu». Tomēr, ja tas tiek darīts par valsts vai pašvaldības naudu vai cerībā, ka 2017. gadā te būs čempionāts un ar šo aizsegu mēģināt savā ziņā izspiest no pašvaldības vai valsts sektora naudu, gan īsti korekti nav. Mūsu argumenti vai stāsts, ka nav vajadzīga Rīgai vēl viena arēna, nav saistīts tikai ar konkurenci. Protams, arī ar konkurenci, bet pieredzes mums ir vairāk nekā viņiem, un te ir stāsts, ka zem sitiena tiks paliktas abas halles,» intervijā laikrakstam saka Buncis.

Arēnas direktors arī norāda uz hokeja komandas «Dinamo» riskiem, raksta Apollo.lv. «Tas, ka tur būs «Dinamo», viņiem pluss, bet mums nebūs tik lieli izdevumi. Saistībā ar KHL neredzamā puse projektam ir tā, ka līga ir jauna, būs tikai 4. sezona. NBA, NHL izgājuši cauri visam un zina, ka nevar diktēt noteikumus un ka ir jāsadarbojas. Ar 28 spēlēm sezonā plus trīs dienas turnīrs un, ja viss labi, tad pāris playoff spēļu, tātad kopumā 35 pasākumi gadā – ar to nevar izdzīvot. Lai arēna izdzīvotu, jābūt 90–100 pasākumiem, un te nav runa par kooperatīviem pasākumiem, bet tie ir pasākumi ar vidējo apmeklējumu 4,5–5,5 tūkstoši cilvēku. Tad arēna spēj sevi atpelnīt.»