Es gribētu, lai par Latvijas Bankas prezidenta amatu politiķi netirgotos, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA).

Komentējot runas, ka viņš varētu būt Latvijas Bankas prezidents, Zīle norādīja, ka viņa politiskais oponents Jānis Urbanovičs (Saskaņa) izteicās, ka viņam esot lielas izredzes.

“Ja nopietni – es gribētu, lai par šo amatu politiķi netirgojas. Kaut gan koalīcijā tirgošanās reizēm notiek… Es nesaku, ka politiķis nevar būt labs centrālās bankas vadītājs, bet šīs Saeimas sastāvā un sarežģītajā koalīcijā izvēlēties politiķi – tas nebūtu labākais variants. Bankas vadītājam jābūt profesionālam cilvēkam, kurš saistīts ar finanšu sektoru. Turklāt viņam jābūt neatkarīgam. Viņam jābūt ievēlētam ne tikai ar koalīcijas, bet arī opozīcijas balsīm – vismaz ar kādu daļu arī no ZZS balsīm. Jaunajam bankas prezidentam jāiziet ne tikai šis Saeimas cikls, bet arī nākamais,” uzskata Zīle.

Pēc viņa sacītā, par Valsts prezidentu tirgošanās gan nesanāca un ar Latvijas Bankas prezidenta amatu vajadzētu būt līdzīgi.

“Runājot par koalīciju: ja vēl kādu laiku tā turpinās darboties šādā garā, tad visas koalīcijas partijas dabūs pērienu no vēlētājiem,” pauda politiķis.

Kā zināms,Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu no līdzšinējiem sešiem gadiem paredzēts saīsināt līdz pieciem gadiem. To paredz Saeimā septembra beigās otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Bankas likumā.

Piecu gadu termiņu plānots noteikt arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem, un viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Patlaban Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un šos amatus var ieņemt neierobežotu termiņu skaitu.

Foto: Eiropas Parlaments