Trīs lielākajās slimnīcās gaidāma būtiska vadības maiņa. Konkursā Bērnu un Stradiņa slimnīcā meklē valdes locekļus – finansistus. Stradiņa slimnīcai būs arī jauns valdes priekšsēdētājs. Situācijā, kurā medicīnai trūkst naudas un briest mediķu streiks slimnīcu vadība reizē papildus atbalstu un reizē uzraudzību īstenos jaunās padomes. Konkurss ir noslēdzies un zināms, ka 88 kandidātu vidū ir arī ārvalstu eksperti, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pagājušo gadu visas trīs lielās universitātes slimnīcas noslēgušas ar zaudējumiem. Vislielākie mīnusi ir Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai. Tā strādāja ar gandrīz sešu miljonu eiro zaudējumiem (5 908 721). Trīs miljoni mīnusā ir Paula Stradiņa klīniskai universitātes slimnīcai (2 755 526). Arī Bērnu slimnīcas prognozes saimnieciskās darbības gadu noslēgt ar peļņu nav īstenojušās (1 353 345).
Veselības ministrijā apgalvo, ka tam daļēji ir objektīvi iemesli. Valsts apmaksāto pakalpojumu tarifs nenosedz pašizmaksu. Piemēram, intensīvās terapijas gultas dienas cena šobrīd ir 92 eiro. Bet patiesībā pakalpojums izmaksā astoņas reizes vairāk (749 eiro). Valsts veselības dienestā pārrēķini notiek, taču lēni.
Tomēr ne visām slimnīcām sliktajā finanšu stāvoklī var atrast objektīvus iemeslus. Valsts kontrole augustā sākusi auditu par atalgojumu sistēmu “Stradiņos”. Jau pirms pieciem gadiem atklājās, ka ir ārsti, kuru piemaksas sastāda pat 500 procentus no pamatalgas, lai gan slimnīcas iekšējie rīkojumi šādas atšķirības atalgojumā nepieļauj. Toreiz veselības ministrija piesaistīja divus neatkarīgus nodokļu konsultantus, taču algu piemaksu jautājums joprojām palicis nesakārtots.
Veselības ministrija konkursā patlaban meklē slimnīcai valdes priekšsēdētāju. Tā gaida pieteikumus arī no pretendentiem, kas valdē atbildēs par būvniecību. Pērn nesamērīgi par 30 miljoniem pieauga “Stradiņu” jaunā korpusa būvniecības izmaksas. Kopumā šis slimnīcai ir neticami dārgs projekts – kopējās izmaksas 140 miljoni.
“Nekā personīga” zināms, ka vadīt Stradiņa slimnīcu plāno Ilze Kreicberga, kura iepriekšējā konkursā tika atzīta par nepietiekami pārliecinošu šim amatam. Tāpēc viņa ir “Stradiņu” pagaidu vadītāja.
“Es pieteikšos uz valdes priekšsēdētāja amatu, bet vēl ir laiks. Es nekad tik ātri nepiesakos. 27. novembris ir termiņš. Es pieteikšos, protams. (NP: Un kāpēc jūs pieteiksieties?) Es jau daudz esmu izdarījusi un vēl varu izdarīt un šis amats ir man piemērots,” pauž Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes pr. p.i. Ilze Kreicberga.
Atbildīgo par finanšu jomu ministrija meklē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Lielāko Latvijas slimnīcu no 2018. gada sākuma vada Imants Paeglītis, kurš par darbu paprasīja lielāko iespējamo atalgojumu turpat 8 tūkstošus mēnesī. Viņa vadībā Austrumu slimnīca iegādājas strīdīgi vērtētu dārgu iekārtu, kas bija nepieciešams cita valdes locekļa pētnieciskajam darbam.
“Šobrīd slimnīcu valdēs, jā, ne visi cilvēki, un ne visās slimnīcās, bet tiešām ir bijušo politisko partiju ielikteņi. Jā, to es varu apliecināt. Tā ir! Un šādiem cilvēkiem nav jābūt slimnīcu valdēs,” norāda Saeimas deputāts, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”).
Jaunu finansistu meklē arī Bērnu slimnīcas valdei. Uzticību no ”Attīstībai/Par” pārraudzītās veselības ministrijas Ināra Bluķe zaudēja oktobrī. Bluķe pagaidām vēl nav iesniegusi amatpersonu deklarāciju, kas jādara amatu atstājot.
Gads netika noslēgts kā plānots un lai arī zaudējumi nebija plānoti, viņi tomēr bija. Tur bija tiešām plānošanas problēmas, nebija tādu finanšu pārkāpumu, normatīvo aktu pārkāpumu izpratnē.
Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs gan šos pārmetumus par neplānoto zaudējumu prognozēm noraida. Slimnīca pērn straujāk palielināja atalgojumu savām medmāsām, lai aizpildītu vakances un nodrošinātu, ka esošās darbinieces neaiziet.
BKUS valdes priekšsēdētājs Valts Ābols sagaida, ka slimnīcas padome, kas sāks darbu no 1. janvāra, ļaus slimnīcai kļūst par izcilības centru. Viņš cer, ka padome palīdzēs sarunās ar ministriju par darbinieku atalgojumu un slimnīcas attīstību. Konkursā uz trīs slimnīcu padomēm pieteikušies 88 kandidāti. Katrai slimnīcai būs trīs padomes locekļi
“Veselības nozares speciālists, ideālajā gadījumā kāds no ārzemju klīniku pārstāvjiem. Tas būtu uzreiz starptautiskas sadarbības solis. Tas “know-how”, kas ir kādā Skandināvijas vai kādā citā mums tuvā reģiona slimnīcā tiktu pārnests daudz ātrākā veidā. Man ir laba ticība, ka tas ir iespējams. Man nav nekāda pamata aizdomām. Un ņemot vērā daudzo pieteikumu skaitu, kas ir izteikuši interesi, es ticu, ka tur ir spēcīgi kandidāti. (NP: Jūsu rīcībā ir informācija, ka tāda profila speciālisti ir pieteikušies?) Manā rīcībā ir informācija, ka ir pieteikušies cilvēki no ārzemēm,” skaidro BKUS valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
“Gan būvniecība, gan finanšu lietas – ja veselības ministrijai ir skaidrs uzdevums, ko tā sagaida no šīm padomēm, tad tur var būt labs rezultāts,” raidījumam norāda Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša(“Jaunā Vienotība”).
Ja padomes pārņems, piemēram, būvniecības uzraudzību, ļoti skaidri definējot mērķus vai finanšu rādītājus, tad tur var būt pienesums, ja padome sanāks reizi mēnesī vai divas vienkārši paskatīties, kā tur iet ar operatīvo darbību, tur nebūs liela ieguvuma.
