Veselības ministrija ir pieprasījusi 211 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai no nākamā gada, pieteikumu ar prioritāšu sarakstu iesniedzot Finanšu ministrijā. Tomēr mediķus biedē situācija, kādā valdība var nonākt, pēc būtības sākot darbu pie nākamā gada budžeta, kad izrādīsies, ka papildu naudas mediķu algām nav, un pašreizējās sarunas tikai pļāpas vien ir.

Veselības ministrijas arguments ir mūžsens: naudu mēs nedalām, taču izbrīna arī Finanšu ministrija atrunas: arī mēs nebūsim pareizais adresāts jautājumam par nākamā gada budžetu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, kuri centās analizēt iespējas, kā izpildīt likumu par veselības aprūpes finansēšanu, kamēr to par neatbilstošu valsts pamatlikumam nav atzinusi Satversmes tiesa, apsolīja roku rokā ar veselības ministri Ilzi Viņķeļi cīnīties par mediķu algām.

Prasa par šo un nākamo gadu

Veselības aprūpes finansēšanas likums paredzēja ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu trīs gadu periodā – 2019., 2020. un 2021. gadā – katru gadu par 20%. Pagaidām tikai 2019. gadā mediķu algas palielināja solītajā apmērā – vidēji par 20 procentiem, bet 2020. gadā darba samaksas palielinājumu neizdevās īstenot pilnā apmērā. Algas palielināja par desmit procentiem, izņemot ārstus rezidentus, kuriem darba samaksa pieauga par 20 procentiem. Veselības ministrija aprēķinājusi: lai novērstu neatbilstību likumā noteiktajam, 2021. gadā darba samaksas palielinājumam būtu jābūt, iekļaujot arī 2020. gadā nepiešķirto apmēru, un tas izmaksātu 211 miljonus eiro.

No Veselības ministrijas valsts sekretāra Āra Kasparāna sacītā izriet: ja šāds finansējums tiktu piešķirts, tas ļautu nākamajā gadā veselības aprūpes pakalpojumu tarifā noteikto vidējo darba samaksu palielināt par 30 procentiem. “Šī summa nepieciešama likuma izpildei,” uzsvēra Ā. Kasparāns. Viņš arī paskaidroja, ka šis finansējums atalgojuma palielinājumam aprēķināts pēc pašreizējā ārstniecības personu algu modeļa, jo, kā zināms, Veselības ministrija strādā pie mediķu atalgojuma sistēmas reformas, kuru tuvākajā laikā plāno publiskot. Pašlaik notiek šīs jaunās kārtības izmēģinājums P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā. Jaunais modelis paredz atalgojuma reformu un algu pieaugumu septiņu gadu periodā, kad tam nebūtu nepieciešams tiks straujš papildu naudas pieprasījums.

Uz Neatkarīgās jautājumu, vai šajā reformā piedāvātais risinājums tiek uzskatīts par variantu B, ja valdība neatrod 211 miljonus eiro papildu. Veselības ministre Ilze Viņķele sacīja, ka jauno atalgojuma modeļa ieviešanu varētu par tādu uzskatīt, tā ieviešana arī sākotnēji prasītu 80 miljonus eiro, tomēr jāsaprot, ka tas nav ieviešams pilnā apmērā jau no nākamā gada.

Jāpiebilst, ka 211 miljoni eiro nav vienīgais papildu naudas pieprasījums no Veselības ministrijas puses. Ā. Kasparāns norādīja, ka ir vēl divas prioritātes: veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamība un ārstniecības iestāžu kapacitāte. Piemēram, kompensējamo zāļu apmaksai papildus ministrija pieprasīs 30 miljonus eiro.

Mediķu bažas: vai iedos

“Mēs visi saprotam, ka Latvijā ir ekonomiskā krīze un Covid-19, kas var ietekmēt papildu finansējuma pieejamību, bet ir daudzas valstis, kuras šajā situācijā ir atteikušās no daudz kā lieka, lai finansētu tieši medicīnas jomu, kas krīzes situācijās un ne tikai iznes vislielāko smagumu,” saka Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece. Viņasprāt, Finanšu ministrijai ir jāpalīdz un jāiestājas par mediķu algām, jo šo jautājumu nevar risināt tikai un vienīgi Veselības ministrija. I. Aizsilniece arī uzsvēra, ka zāļu un veselības pakalpojumu pieejamība ir nesaraujami saistīta ar ārsta darbu, savukārt tas ir saistīts ar medicīnas aprūpes finansējumu kopumā, kas Latvijā uz vienu pacientu ir kritiski zems. “Par šiem 600 eiro uz vienu pacientu, ko valsts atvēl gadā pilnīgi visai veselības aprūpei, mēs nevaram sniegt pacientam veselības aprūpi, un tā ir valsts atbildība,” norāda Ārstu biedrības vadītāja.

Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja vietniece Līga Bāriņa pozitīvi raugās uz Veselības ministrijas pieprasījumu, tomēr atzīst, ka “nekur nav garantijas, ka pieprasītā summa tiks piešķirta”. “Mūs visvairāk satrauc situācija, ka mēs, mediķi, kārtējo reizi varam palikt ar garu degunu,” bažījas L. Bāriņa. Viņa arī atgādināja, ka mediķi krīzes situācijās nestrādā tikai Covid-19 dēļ, ik dienu ārsti, māsas un ārstu palīgi glābj pacientus, kuriem ir dzīvībai bīstami traucējumi. Arodbiedrība uzskata, ka jau šogad mediķiem jāpalielina algas, kā tas tika solīts, un darīs visu, lai to sasniegtu. No L. Bāriņas teiktā var noprast, ka mediķi ir aizvainoti par to, ka ekonomiskās krīzes laikā valdība var glābt lidsabiedrību, bet naudu mediķu algām atrast nevar.

Neprasiet mums

“Finanšu ministrija nebūs adresāts šim jautājumam par nākamā gada budžetu,” lakoniski atbild finanšu ministra padomniece Karīna Ploka, piebilstot, ka tikko sācies budžeta apspriešanas jautājums. Vien pirms nedēļas nozaru ministrijas ir iesniegušas jaunās politiskās iniciatīvas, bet budžeta jautājumus plānots apspriest augusta vidū.

“Nav tā, ka Finanšu ministrija kaut ko nesaprot, mēs neesam pret algu celšanu, bet vienlaikus Finanšu ministrija arī nav tā, kas kaut ko piešķir vai nepiešķir,” skaidroja K. Ploka, “tā ir valdības veidojošo partiju vienošanās. Kā visi zinām, pagājušajā gadā šīs sarunas bija ļoti smagas un šā gada budžets ir šo sarunu atspoguļojums.”

Jāatgādina, ka mediķu arodbiedrība uzskata, ka atalgojums mediķiem ir jāpalielina jau šogad. K. Ploka sacīja, ka 2020. gada budžeta grozījumi un papildu piešķīrumi nav paredzēti, izņemot tos gadījumus, kad ministrijas savas resora ietvaros naudu pārdala vai pārdalīs uz citām programmām. “Papildu nauda šogad netiek piešķirta, izņemot jautājumus, kas saistīti ar Covid-19,” tā Karīna Ploka.

“Tas ir lēmums, kam jāpiekrīt visām valdību veidojošām partijām,” saka veselības ministre Ilze Viņķele, kura pašlaik par simts procentiem dot skaidru un pozitīvu atbildi uz mediķu jautājumu nevar. Ministre arī pauda uzskatu, ka viņa, iespējams, nav īstā, kam to prasīt, jo Veselības ministrijai nav uzticēta finansējuma sadale. “Viens no veidiem, kā izbeigt šo antipaaugstinājuma retoriku, ir cīnīties, piedāvājot savus ierosinājumus,” saka I. Viņķele. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti nolēma gatavot vēstuli visiem valdības ministriem, lai mediķu atalgojuma palielinājuma problemātika “nenogrimtu”.