Šī gada oktobrī gada inflācija bijusi 2.8% apmērā. Oktobrī gada laikā inflāciju virzīja līdzīgi faktori kā iepriekš – pārtikas, degvielas, siltumenerģijas un pakalpojumu cenu kāpums, īpaši apdrošināšanas, atpūtas un kultūras un veselības pakalpojumiem. Inflācijas atslābums uz gada beigām nebūs tik liels, kā iepriekš gaidīts, nesenā naftas cenu kāpuma un neatlaidīgo pasaules pārtikas cenu dēļ. Gan naftas cenas, gan pasaules pārtikas cenas šobrīd ir augstākā līmenī nekā pērn, kas gada inflāciju pārtikas un degvielas kategorijās noturēs gana piepaceltu un kas neļaus gada kopējās inflācijas tempam būtiski noplakt.

Ekonomikas izaugsme šī gada trešajā ceturksnī paātrinājās un bija 5.8% (pēc CSP ātrā novērtējuma). Gada inflācijas tempi šo paātrinājumu pagaidām neatspoguļo.

Nākamajā gadā papildu impulsu inflācijai var iedot pakalpojumu cenu izaugsme. Pakalpojumu cenas lielā mērā ietekmē darba tirgus, kas parasti ekonomikas tendences atspoguļo ar nelielu kavēšanos. Šobrīd pakalpojumu cenas aug ap 3%. Silstošais darba tirgus un augošie iedzīvotāju ienākumi gan spiedīs, gan ļaus celt šīs cenas tuvākajos gados. To, piemēram, varam redzēt kaimiņos. Igaunijā un Lietuvā, pakalpojumu cenas aug ap 4-5%, Lietuvā dažos mēnešos cenu kāpums bijis pat tuvāk 7%.

Viens no faktoriem straujākai pakalpojumu cenu izaugsmei ir tas, ka abās valstīs darba tirgus ir karstāks, un algu izaugsme jau ilgāku laiku bijusi strauja. Nav teikts, ka Latvijā arī redzēsim tieši šādus ciparus, bet augšupejoša pakalpojumu cenu tendence nākotnē, visticamāk, būs arī mums.

Gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam ir 2.9%. Ņemot vērā pakalpojumu cenu kāpumu, nākamajā gadā inflācija varētu būt virs 3%.

Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste