Kā gadu iesāksi, tā noslēgsi – šoreiz to var teikt par apstrādes rūpniecības sniegumu 2018. gadā. Pērnajā decembrī ražošanas apjomi auguši par 5.1% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), tikpat strauji, cik 2018. gada pirmajā mēnesī, uzrādot vienu no straujākajiem mēneša kāpumiem pērn. Gada vidū gan izaugsmes tempi bija piezemētāki. Tādējādi apstrādes rūpniecības uzņēmumi 2018. gadā kopumā savus ražošanas apjomus spējuši kāpināt par 3.4%, salīdzinot ar 2017. gadu.

Pērn apstrādes rūpniecības lielākās apakšnozares – kokrūpniecība un pārtikas ražošana – kopējos rādītājus vilkušas katra savā virzienā. Kamēr kokrūpniecība nodrošinājusi vairāk nekā trešdaļu no kopējā apjomu pieauguma, pārtikas ražošana kopējos izaugsmes tempus samazinājusi galvenokārt krituma piena pārstrādē dēļ. Vēl vienu trešdaļu kopējā izaugsmē ar pozitīvu zīmi devušas tādas apakšnozares kā elektrisko iekārtu un auto detaļu ražošana. To, vai šīm apakšnozarēm izdosies noturēt līdera pozīcijas arī šogad, rādīs laiks. Tomēr latiņa ir augsta, un pēc tik laba gada (elektrisko iekārtu un auto detaļu ražošanā pat pēc diviem izciliem gadiem) būs jāpieliek papildus pūles, lai labos rezultātus saglabātu. Citiem vārdiem – bāzes efekts nebūs tik labvēlīgs. Tomēr var būt arī pozitīvi pārsteigumi. Viens no tiem, piemēram, ja pārtikas ražošanā atgriežas izaugsme. Jau decembrī pārtikas ražošana no krituma gada laikā atgriezusies pie stagnācijas – izaugsme bijusi pa nullēm.

Ja skatāmies, ar kādu noskaņojumu apstrādes rūpniecībā iesācies 2019. gads, pastāv vēl zināms optimisms. Noskaņojums ir diezgan stabili labs, lai gan daži rādītāji, kā novērtējums par pasūtījumiem pēc uzņēmumā saražotās produkcijas, samazinājušies. Uz gada sākumu pieaugusi jaudu noslodze, kā arī saasinājies uzņēmēju novērtējums par darbaspēka trūkumu. Ņemot vērā izaicinājumus un globālos riskus, kopumā apstrādes rūpniecība šogad varētu augt līdzīgi kā pērn, straujāk – diez vai.

Linda Vildava, Swedbank ekonomiste