Lai turpinātu reformas veselības jomā, konkrēti sakārtojot onkoloģisko pacientu aprūpi, Veselības ministrijai vajadzīgi vairāk nekā 12 miljoni eiro. Skeptiķi jau izsaka kritiku par šādu Veselības ministrijas piegājienu reformām – bez strukturālām reformām, toties ar prasību piešķirt naudu.
Šo ziņojumu vakar izskatīja Ministru kabinets, kas šodien plānojis izskatīt vēl vienu Veselības ministrijas ziņojumu – par sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības reformu.
Reformas pagaidām onkoloģijā
Ziņojumā par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2017. gadā Veselības ministrija norāda, ka pašreizējā situācijā «liela daļa iedzīvotāju nevar apmierināt savas veselības aprūpes vajadzības, jo veselības aprūpei ir mazs publiskais finansējums, raksturīgi strukturālie trūkumi un lieli tiešie maksājumi, kurus iedzīvotāji maksā paši, kā arī neoptimāla izmaksu lietderība». Kaut arī piekļuve veselības aprūpei kritiskos medicīniskos gadījumos ir izvirzīta par prioritāti, finansiāli ierobežojumi kavē pakalpojumu sniegšanu. Proti, Veselības ministrija pasaka: veselības aprūpes pakalpojumi nav pieejami visiem un laikus. Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, Veselības ministrija izmanto Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta palielinājumu 0,1 procenta apmērā, tas ir 34,3 miljoni eiro 2017. gadā. Eiropas Komisija atļāva Latvijas valstij tā rīkoties pie nosacījuma, ka tiks veiktas reformas, raksta NRA.lv.
Veselības ministrija valdību informē, ka šie papildu līdzekļi tiks izlietoti – rindu mazināšanai pie speciālistiem, uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, dienas stacionārā un ambulatorajā rehabilitācijā (16,6 miljoni eiro), onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai (12,2 miljoni eiro) un valsts apmaksājamo medikamentu nodrošinājumam, jo pieaug pacientu skaits (5,5 miljoni eiro). Lai nodrošinātu reformas onkoloģijā, papildu finansējums nepieciešams jau no nākamā gada 1. janvāra, un faktiski Veselības ministrijas ziņojums par reformām koncentrējas tikai uz šo onkoloģijas jomu.
Uz kārts – cilvēku mirstība
Veselības ministrija ziņojumā papildu finansējuma nepieciešamību saista ar iedzīvotāju mirstību un īpaši priekšlaicīgu mirstību (katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs mirst, nesasniedzot 65 gadu vecumu); valsts zaudē cilvēkresursus (aprēķini liecina, ka valstij tas rada miljardu eiro zaudējumus gadā). Jāsecina, ka Veselības ministrijas ziņojums nav emocionāls, bet racionāls, jo, iespējams, šādi skaitļi mudina paskatīties uz veselības finansējumu kopumā un problēmām, kādas rada veselības nepieejamība darbspējīgiem Latvijas iedzīvotājiem, un risināt tās.
Runājot tieši par onkoloģiju, Veselības ministrija norāda, ka onkoloģiskās saslimšanas nāves cēloņu struktūrā 2015. gadā veidoja 21,3 procentus no visiem nāves gadījumiem Latvijā. Ļaundabīgie audzēji pirmo reizi mūžā tika diagnosticēti 11 123 pacientiem, bet uzskaitē kopumā pagājušā gada beigās bija pavisam 74 540 pacientu. Īpaša problēma onkoloģijā ir tas, ka 37 procenti ļaundabīgo audzēju atklāj novēloti – trešajā un ceturtajā stadijā. Ja ļaundabīgs audzējs tiek atklāts vēlīnā stadijā, izveseļošanās prognozes un izdzīvošanas izredzes ir daudz zemākas nekā tad, ja audzējs tiek atklāts pirmajā, otrajā stadijā. Turklāt novēlotas diagnozes gadījumā nepieciešama komplicētāka terapija, iztērējot tam vairāk finansiālo līdzekļu.
Nekas nebūs, ja nebūs naudas
Veselības ministrija atgādina, ka 1. oktobrī ir uzsākts pilotprojekts jeb reforma onkoloģisko slimību ātrākā diagnostikā un sekmīgākā ārstēšanā, ieviešot ļaundabīgo audzēju primārās diagnostikas algoritmus jeb nosūtīšanas kārtību 11 biežākajām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām. Tas notiek esošā budžeta ietvaros. Turpinot šo reformu tālākajā veselības aprūpes līmenī, Veselības ministrija ir izstrādājusi ļaundabīgo audzēju sekundāros diagnostikas algoritmus noteiktām vēža lokalizācijām. Veselības ministrija aprēķinājusi: ja ieguldījumi tiek veikti, 2017. gadā laikus atklātu (1. un 2. stadijā) vēža saslimšanas gadījumu skaits pieaugtu par četriem procentiem, bet 2018. gadā – par septiņiem procentiem.
Inga Paparde
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
