Lai lemtu par kādu ierobežojumu mainīšanu, tiks piedāvāts četru nedēļu posmos mērīt vairākus Covid-19 saslimstības kritērijus. Visticamāk, 12. maijā ierobežojumi nebeigsies.

Šorīt intervijā Latvijas Rado sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP!) skaidroja, ka šādi kritēriji būs inficēto cilvēku skaits, jauno saslimšanas gadījumu pieauguma vai krituma temps, stacionēto cilvēku un smago gadījumu skaits, kā arī iespēja, ka veidojas kompakti uzliesmojumi. Viņķele skaidroja, ka no līdzšinējiem datiem ir redzams, ka situācijas dinamiku var novērot četrās nedēļās.

Tas nozīmē, ka 12. maijā ierobežojumi nebeigsies. “Lai mēs atkāptos no kādiem ierobežojumiem, par pamatu ir jāņem kritēriji,” uzsvēra politiķe.

Viņa uzsvēra, ka Latvija ieviesusi mazāk ierobežojumu uzņēmējdarbībai nekā citas valstis. “Ir skaidrs, ka Covid-19 nekur nepazudīs un līdz rudenim pilnīgi droši būs jādzīvo ar realitāti, ka vīrusa inficēšanās līkne arī pasaulē varētu atkal iet uz augšu,” sacīja ministre.

Tikmēr intervijā “Rīta Panorāmā” Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs uzsvēra, ka ārkārtējās situācijas atcelšana nenozīmes uzvaru pār Covid-19.

Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu vai pagarināšanu pēc 12. maija noteiks tas, kā turpināsies Covid-19 saslimšanas tendences. “Valsts nevar visu laiku dzīvot ārkārtējā situācijā. Atcelšana nenozīmē, ka esam uzvarējuši. Mums vajadzēs [turpināt] kontrolēt, līdz ar to varētu būt nepieciešams normatīvais regulējums un pasākumu turpināšana,” teica Perevoščikovs.

“Latvijas dati liecina par to, ka vismaz vienam no desmit cilvēkiem, kuriem konstatēta infekcija, nav saslimšanas simptomu. Spriežot pēc saslimušo skaita, kas ir hospitalizēti, tur ir stabila tendence, bet pieaug vieglu un bezsimptomu gadījumu skaits,” skaidroja epidemiologs.

“Ja kaut kādi ierobežojoši pasākumi tiks mazināti, iespējams, vajadzēs nākt ar citiem, kas vīrusu turpinās ierobežot,” norādīja epidemiologs.