Andris Bērziņš ir Latvijas Valsts prezidents kopš 2011. gada. Andris Bērziņš ir aktīvi piedalījies Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, kā Augstākās Padomes deputāts balsojis par Latvijas Neatkarības deklarāciju 1990. gada 4. maijā. Nepilnu triju prezidentūras gadu laikā viņš vienmēr ir atklāti apliecinājis savu pozīciju ikvienā Latvijai nozīmīgā jautājumā un, neslēpjoties aiz iestudētām frāzēm, ir paudis savu attieksmi pret tiem. Cilvēki to ir novērtējuši, par ko esam pārliecinājušies, saņemot neskaitāmas atsauksmes un tiekoties ar iedzīvotājiem dažādos Latvijas novados, informē Valsts prezidenta kanceleja.

Valsts prezidents Andris Bērziņš nekad nav baidījies un vairījies saukt lietas īstajos vārdos un vienmēr bijis gatavs runāt ar ikvienu līdzpilsoni kā līdzīgs ar līdzīgu. Viņš pazīst Latvijas cilvēkus un zina, ko viņi domā. Ikviena tikšanās un saruna atklāj viņa personas cilvēcīgo būtību: būt godīgam, atsaucīgam un atvērtam, necenšoties par katru cenu izpatikt ikvienam.

Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur cieņa pret cilvēku un viņa viedokli ir pamatnosacījums sabiedrības normālai funkcionēšanai tiktāl, cik tas nepārkāpj likumu un neaizskar citus cilvēkus. Arī šī atklātā vēstule ir zināmas sabiedrības daļas pārstāvju viedoklis, ar ko jārēķinās ikvienam, kas iesaistās politikā un ieņem valsts augstākos amatus.

No vēstules secināms, ka tās parakstītāji patiesībā nav iepazinušies ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa pausto saistībā ar notikumiem Ukrainā kopš šī gada 1. marta. Valsts prezidents kopā ar valsts augstākajām amatpersonām šo notikumu sakarībā ir sniedzis vairākus paziņojumus, telefonsarunās ar augstākajām ASV, Polijas un Baltijas valstu amatpersonām ir izteikts nepārprotams un tiešs viedoklis par notiekošo kaimiņvalstīs. Pēc tikšanās ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu Viļņā sekoja preses brīfings ar paziņojumiem medijiem, kā arī intervijas Latvijas žurnālistiem, kuri šī notikuma sakarā ieradās Lietuvas galvaspilsētā (Latvijas sabiedriskie mediji, LNT, Diena, Pirmais Baltijas kanāls).

Diemžēl atsevišķos medijos jau vairākas dienas tiek uzsvērts viedoklis par ielūgumu Krievijas prezidentam apmeklēt Latviju, ko it kā joprojām uztur Andris Bērziņš. Ir būtiski atgādināt, ka šo ielūgumu izteica toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers 2010. gadā. Andra Bērziņa prezidentūras laikā nav notikušas nekādas būtiskas aktivitātes šī ielūguma īstenošanai. Situācija Ukrainā un ar to saistītais Eiropas Savienības valstu, kā arī Latvijas valsts augstāko amatpersonu viedoklis šādas vizītes iespējamību izslēdz pēc būtības. Eiropas Savienības Padomē ir pieņemti kopīgie secinājumi, ka tiek apturētas attiecības visaugstākajā līmenī starp Krieviju un Eiropas valstīm. Latvija pauž vienas no 28 ES dalībvalstīm kopīgu viedokli.

Andris Bērziņš savā rīcībā un komunikācijā vienmēr ir uzsvēris, ka viņa darbības mēraukla ir ilgtermiņa rīcība, lai Latvijā cilvēku dzīve uzlabotos, nevis ātra un lēta popularitāte īstermiņā. Saskaņā ar Saeimas sēdē doto svinīgo solījumu, uzņemoties Valsts prezidenta amata pienākumus, Andris Bērziņš arī turpmāk savā rīcībā to nemainīgi ievēros, par galvenajiem uzdevumiem izvirzot Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu, sadarbības veicināšanu ES un NATO ietvaros, kā arī Latvijas ekonomiskās neatkarības stiprināšanu.

BNA Latvia