«Man ir iPhone telefons, tomēr savus datus tā piedāvātajā pakalpojumā iCloud neglabāju. Tiklīdz aktīvi sāku izmantot telefonu, šo iespēju atspējoju, jo tā tērē ļoti daudz baterijas un esmu dzirdējis par gadījumiem, kad šīs datu glabātuves uzlauztas, kā arī nevēlos, lai mani privātie dati atrodas internetā,» par saviem moderno tehnoloģiju lietošanas paradumiem stāsta Rīgas Stradiņa universitātes students Ismaēls Ahmads.
Nedēļas sākumā medijus pāršalca ziņa, ka vairāku ārzemju slavenību interneta datu glabātuves profili uzlauzti un tajos esošā informācija, arī intīma rakstura bildes, noplūdināta sociālajos tīklos. Šis jau ir otrais šāda veida incidents pēdējā mēneša laikā.
Latvijā datu drošību kontrolē Datu valsts inspekcija, kuras pārstāve Līva Rancāne ieskicē Latvijas iedzīvotāju privāto datu sargāšanas un kontroles mehānismu. «Fizisko personu datu aizsardzību interneta datu glabātuvju sistēmās uzrauga attiecīgo sistēmu pārziņi un personas datu operatori. Datu aizsardzības sistēmai ir jābūt saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības prasībām,» skaidro L. Rancāne. Ja rodas aizdomas, ka mobilā datu glabātuve uzlauzta, steigšus jāgriežas pēc palīdzības. «Sākotnēji jāvēršas pie pakalpojuma sniedzēja un jānoskaidro, vai tiešām notikusi uzlaušana. Ja konstatēta personas datu noplūde, pārzinim jāveic visi pasākumi, lai to novērstu. Datu subjektiem ir tiesības vērsties inspekcijā vai tiesā, pieprasot kompensāciju par zaudējumiem, var griezties arī Valsts policijā,» norāda L. Rancāne. Sodi, kas draud nesankcionētas datu izmantošanas gadījumā, ir bargi. «Par nelikumīgu darbību veikšanu ar fiziskās personas datiem Datu valsts inspekcija, izvērtējot pārkāpumu, var uzlikt sodu fiziskām personām – līdz 700 eiro, juridiskām personām – līdz 14 000 eiro,» atklāj L. Rancāne. Skandālā iesaistīto interneta datu glabātuve iCloud piedāvā moderno tehnoloģiju gigants Apple, un Latvijā viens no lielākajiem šī zīmola produktu izplatītājiem ir SIA Xnet, kurš apkalpo mājaslapu www.aboluveikals.lv. «Pie mums nopērkama Apple produkcija, tomēr par programmatūru atbild pati kompānija. Izplatītājs tikai pārdod preci. Ja rodas aizdomas, ka datu glabātuve ir uzlauzta, jāsazinās ar pašu kompāniju,» sarunā ar NRA.lv apliecina SIA Xnet tirdzniecības vadītājs Gatis Šķaudītis. Pati kompānija cietušo slavenību kontekstā komentējusi, ka mākoņošanas drošības sistēmā nav nepilnību un slavenību fotogrāfijām piekļūts, uzminot vai izvilinot viņu kontu paroles, tomēr, reaģējot uz šo notikumu, kompānija ieviesīšot papildu drošības pasākumus.
«Pirms konkrēta pakalpojuma izmantošanas, kas tiek piedāvāts internetā, patērētājam pašam jāizlemj, vai var uzticēties pakalpojuma sniedzējam,» uzsver L. Rancāne. Tomēr ir arī cilvēki, kuri datus interneta glabātavās turēt nebaidās, «Ikdienā aktīvi izmantoju viedtālruni un savus failus glabāju programmā google drive. Uzskatu, ka interneta datu glabātuves ir drošas un gadījumos, kad tajos esošā informācija nonākusi pie trešajām personām, vainojami paši neuzmanīgie datu glabātavu lietotāji,» savu viedokli pauž Armands Padrevics, kas ikdienā strādā par pārdevēju datorsalonā, kurā arī nopērkama Apple produkcija.
Marija Ziediņa
