Iedzīvotāju grupa uzsākusi parakstu vākšanu pret vēja elektrostaciju parka izbūvi Dobeles un Tukuma novadā, kurš varētu negatīvi ietekmēt cilvēku veselību, pašsajūtu un dzīves kvalitāti pat 20 kilometru rādiusā.
Kā žurnālistus informē iniciatīvas grupas pārstāve, SIA “Baltic Candles Ltd.” direktore Zita Sāviča, parakstus plānots iesniegt vietējās pašvaldībās, un Dobeles pašvaldība iedzīvotājiem jau apsolījusi, ka viņu viedoklis tikšot ņemts vērā.
Aktīvisti sociālajā tīklā “Facebook” izveidojuši arī īpašu grupu “Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem”, kurā informē par to, ka tuvāko četru gadu laikā Latvijas vidienē plānots uzbūvēt Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku “Dobele” un “Pienava”, kas atradīsies Dobeles un Tukuma novados, tiešā tuvumā apdzīvotām vietām un putnu ceļiem ar ainavas pārskatāmību vairāku desmitu kilometru platībā.
“Vai variet iedomāties, ka mūsu skaistajā Latvijas lauku ainavā, Zemgales līdzenumā, ilgtermiņā būs izvietots 51 gigantisku, līdz pat 241m augstu, vēja ģeneratoru “mežs” gandrīz “Eifeļa” torņa augstumā ar rotējošiem spārniem, kuru diametrs būs līdz 150 metru – tieši tik cik starpkontinentālā Boeing 747-8 spārnu platums? Tas ir prātam neaptverams, gigantisks apjoms pat Eiropas apmēros, kuru plānot uzstādīt mūsu mazajā Latvijā,” raksta iniciatīvas autori.
Tiek norādīts, ka salīdzinājumam, Brīvības piemineklis ir 42m augsts, Dobeles miltu uzglabāšanas ēka ir 60m (redzama tālu uz visām pusēm), vēja ģeneratori Alsungā ir 77m, Vanšu tilta pilons ir 108m, bet Saules akmens un Sv. Pētera baznīca ir 123m augsti – tas ir gandrīz divas reizes mazāk par plānotajiem milzu vēja ģeneratoriem, turklāt, neveido milzu grupu.
Šī gada 7.septembrī notika Sabiedriskā apspriešana Dobeles un Tukuma novados, kuras laikā iedzīvotāji pārliecinājās, ka šī ir kārtējā afēra projekta attīstītāju un dažu vietējo zemes īpašnieku interesēs, apdraudot Zemgales iedzīvotāju veselību un kaitējot Latvijas dabas vērtībām – ainavai, zemes auglībai, putniem un dzīvniekiem. “Vietējiem iedzīvotājiem ir radušās pamatotas aizdomas, ka grandiozo vēja parka būvniecību iecerēts uzsākt, noklusējot un sagrozot patieso ietekmi uz cilvēkiem, dabu un vidi. Tāpat arī citi Projekta vērtējumi (trokšņi, vibrācija, mirguļošana, putni, ledus lauskas, meliorācijas sistēmas saglabāšana u.c.) ir kritiski vērtējami. Kā atzina paši VĢ Projekta par ietekmi uz vidi speciālisti, viņiem nav iepriekšējas pieredzes šādu projektu izvērtējamam,” pauž protestanti.
Šobrīd VEĢ Projekts klusām un gandrīz nemanot jau ir iegājis noslēguma fāzē. Dobeles un Tukuma novada pašvaldībām, visticamāk, vēl šogad būs jālemj par VEĢ Projekta detālplānojuma izstrādes akceptu, pret kuru kategoriski iebilst sabiedrība Dobeles un Tukuma novados.
Arī paši VĢ Projekta attīstītāji ziņojuma par ietekmi uz vidi noslēgumā norāda un faktiski brīdina, ka VĢ Projektam būs virkne negatīvu aspektu (mirgošanas efekts, troksnis, izmaiņas ainavu kvalitātē, lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības samazināšanās, vides risks, negatīva ietekme uz ornitofaunu un sikspārņu populācijām), vienlaikus apelējot pie pozitīviem aspektiem, kas galvenokārt saistīti ar ieguvumu tautsaimniecībai, VĢ Projekta attīstītājiem, vietējiem zemes īpašniekiem un būvniecības kompānijām.
“Jāpiebilst, ka tautsaimniecības un vietējais ieguvums VĢ Projektam visticamāk ir pārspīlēts un nav pienācīgi novērtēts, jo strauja elektroenerģijas cenas samazināšanās patērētājiem netiek solīta. Turklāt, Dobeles novadā 63% no visas 634,51 ha lielās VĢ Projekta platības faktiski pieder vienai ģimenei, tātad ir pārspīlēts arī masveida vietējo iedzīvotāju ieguvums,” uzskata parakstu vācēji.
Pēc viņu sacītā, “solītā labuma vietā mēs visi ilgtermiņā riskējam uzņemties sekas, kas nav samērojamas ar Latvijas attīstības pamatnostādnēm, interesēm un vērtībām. Likumsakarīgi, daudziem vietējiem iedzīvotājiem ir radies loģisks jautājums – kādēļ mums ir nepieciešams šāds milzīgs, vidi degradējošs un veselību bojājošs VĢ Projekts, un kādēļ Zviedrijas uzņēmēji šādu mega vēja ģeneratoru parku nebūvē jūrā vai savā zemē, bet gan mūsu māju pievārtē.”
Projektu ierosinātājs ir SIA „Dobele Wind” un SIA „Pienava Wind”, kas ir 100% Zviedrijas uzņēmuma “Eolus Vind” AB pārziņā, un tas ir kotēts “Nasdaq”Stockholm fondu biržā.
Foto: Pixabay
