Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina augstskolas turpmāk iedalīt divās lielās grupās: universitātēs un augstskolās, kas savukārt tiktu iedalītas četrās apakšgrupās. Tāpat ieteikts noteikt stingrākas prasības universitātes statusa piešķiršanai: sākot ar studentu skaitu līdz pat studiju programmām un akadēmiskajam personālam, raksta NRA.lv.
Universitātes statusa saņemšanai šobrīd kvalificētos četras augstākās izglītības iestādes: Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). Izstrādāta arī virkne kritēriju, lai saņemtu šo statusu (uz to varēs pretendēt arī privātās augstskolas). Viens no tiem: jābūt vismaz 4000 studentu – sākotnēji bija plānoti 5000, taču tad tūkstotis nocirpts, lai šim kritērijam varētu atbilst arī LLU, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā skaidroja deputāts Arvils Ašeradens. Kā pārējie atskaites punkti minēti šādi: katru gadu piešķir doktora grādus, klajā nāk starptautiski atzītas zinātniskās publikācijas, tiek attīstīta zinātne un nodrošinātas studijas ar vismaz piecām studiju programmām tematiskajās grupās un zinātņu nozarēs, kā arī vismaz 65% no akadēmiskā personāla ir ar doktora zinātnisko grādu.
Savukārt pārējās augstākās izglītības iestādes tiktu iekļautas augstskolu grupā. Iedalot sīkāk četrās apakšgrupās: nozaru (piemēram, Banku augstskola, kas sagatavo finanšu sektora speciālistus), mākslu (šobrīd tās ir trīs), drošības un militārās jomas (Aizsardzības akadēmija) un reģionālās augstskolas, kas būtu izvietotas ārpus galvaspilsētas un to studiju darbības jomas būtu maksimāli pielāgotas reģiona vajadzībām. Iespējams, tām būtu piemērojams arī atsevišķs aizsardzības mehānisms. Koncepcija paredz: lai pretendētu uz augstskolas statusu, augstākās izglītības iestādē jābūt attīstītai zinātnei un studijām vismaz vienas studiju programmas tematiskajā grupā un zinātņu nozarē, doktora studiju programmas tiek īstenotas tikai tajās zinātnes jomās, kurās augstskola spēj uzrādīt zinātniskos rezultātus, kas atbilst starptautiska līmeņa prasībām un vismaz 50% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam.
Attiecībā uz koledžām – tās būtu pārveidojamas par profesionālās izglītības iestādēm ar iespēju īstenot īsā cikla augstākās izglītības studiju programmas, norādīja A. Ašeradens, gan pieļaujot, ka par šo jautājumu vajadzētu vēl diskutēt atsevišķā komisijas sēdē. Viņu esot pārliecinājusi Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, kura uzskata, ka atstāt koledžas Augstskolu likumā nevajadzētu, ņemot vērā to, ka nākamajā periodā Eiropas fondu lielākais finansējums būs profesionālajai izglītībai. Koledžas tādā gadījumā noteiktu kā profesionālās izglītības augstāko punktu.
Nosakot stingrākas prasības universitātēm, viens no uzdevumiem ir panākt, lai vismaz viena no tām nonāktu pasaules labāko 500 universitāšu sarakstā. «Šie kritēriji neparedz to, ka visām 52 Latvijas augstskolām jākļūst par starptautiskās līgas spēlētājiem. Tipoloģijas mērķis ir izveidot nošķīrumu, kam to darīt un kam ne,» sacīja A. Ašeradens, piebilstot, ka augsta pozīcija reitingos prasa arī lielus ieguldījumus, atgādinot, ka Tartu universitātei, kas ir Top 500, budžets ir uz pusi lielāks nekā LU. Viņš arī akcentēja, ka tipoloģijas mērķis ir padarīt Latvijas augstākās izglītības sistēmu efektīvāku un spējīgu nodrošināt daudzpusīgu valsts tautsaimniecības izaugsmi, norādot katras augstākās izglītības institūcijas tipa lomu šā uzdevuma izpildē, kā arī veicināt zinātnisko izcilību un attīstību universitāšu ietvaros. Viens no iemesliem, kāpēc svarīgi sakārtot šo jautājumu, ir arī izmaiņas likumdošanā, proti, apvienojot Augstākās izglītības un Zinātniskās darbības likumus, kas līdz šim bijuši atsevišķi un traucēja nozares darbu.
Plānotā statusa piešķiršanas procedūra varētu būt šāda: valdības atvērtajā reģistrā trīs gadu laikā augstākās izglītības institūcijas pieteiktos universitāšu vai augstskolu klasifikācijai. Tam sekotu akreditācija, ko noteiktu uz sešiem gadiem. Paredzams, ka likumprojekts komisijas dienaskārtībā varētu nonākt februārī, lai gan IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece nebija tik optimistiska attiecībā uz šādu termiņu.
Aisma Orupe
Foto: Valsts kanceleja
