Ukraiņi paceļ draudu cenu

Jo tuvāk tiesas noliktais termiņš 30. augustā, jo izmisīgāk uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs administrācija cenšas radīt iespaidu, ka tās nespējā sagatavot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības plānu vainīgi visi citi, bet tikai ne pati uzņēmuma administrācija un īpašnieki.

KVV Liepājas metalurga administrācija nākusi klajā ar nu jau diviem brīdinājumiem prasīt atpakaļ no Latvijas valsts naudu, ko KVV Liepājas metalurga īpašniece KVV Group no Ukrainas iztērējusi Latvijā par uzņēmuma Liepājas metalurgs ražošanas jaudu pirkšanu un neveiksmīgo iedarbināšanu, vēsta NRA.lv.

Atbilstoši pirmajam paziņojumam, KVV Liepājas metalurgs posās atprasīt no Latvijas valsts 35 miljonus Latvijā iztērēto eiro. Prasības pamatojumam tika minēts, ka Latvijas valsts amatpersonas esot solījušas KVV Group nodrošināt Liepājas uzņēmumu – principā vienu lielu metāla elektrokausēšanas krāsni – ar palētinātu elektrību.

Noteikti bija amatpersonas, kas darīja visu – tajā skaitā runāja jebko -, lai tikai 2014. gada rudenī pagūtu izspēlēt Liepājas metalurga pārdošanas darījuma noformēšanu kā partijas Vienotība un visas tolaik valdošās koalīcijas trumpi pirms 12. Saeimas vēlēšanām, tomēr ir liela starpība starp runāšanu un juridiski saistošu pierādījumu atstāšanu.

Cilvēcīgi ticamo, bet grūti pierādāmo apgalvojumu par mānīšanos ar elektrības cenām ukraiņi sapina ar vārdiem, kas izklausījās pēc pilnīgām blēņām, ka viņiem tagad jāmaksājot «iepriekšējo periodu parādi, kas KVV Group tika uzspiesti». Pēc tādiem vārdiem varētu domāt, ka arī Latvija iebrukusi Ukrainā un okupējusi vismaz KVV Group kantori, jo nekādā citā veidā Liepājas metalurga parādus «uzspiest» ārzemju firmai nebija iespējams. Ukraiņu dažbrīd tiešām neloģisko rīcību var izskaidrot, ka viņi ņēma visu, ko viņiem deva, un ticēja visam, ko viņiem saka, lai tikai varētu izvērsties vietā, kur eiro vieglāk pieejami nekā Ukrainā.

KVV Liepājas metalurga administrācijas, t.i., tās nolīgto sabiedrisko attiecību speciālistu otrajā paziņojumā draudu līmenis pacelts jau līdz 150-300 miljoniem eiro, cik Latvijai uzlikšot samaksāt Eiropas Komisijas Antimonopola un korupcijas apkarošanas komiteja, kurā KVV Group iesniegšot savu sūdzību. Tas izklausās vēl murgaināk, zinot kaut vai to, cik lēni strādā jebkura EK iestāde. Lai ko tā nolemtu, tas nenotiks termiņā, kas palīdzētu ukraiņiem kaut ko panākt Latvijā.

Par otro galveno sūdzēšanās tēmu KVV Liepājas metalurgs izvirza apgalvojumu, ka Privatizācijas aģentūra (PA) 16. augustā izrādīja uzņēmumu nākamajam pircējam no Āzijas. Te jāpaskaidro, ka PA pārņēmusi KVV Liepājas metalurga apsardzes algošanu, kad KVV Liepājas metalurga parādi apsardzes firmai noveda līdz KVV Liepājas metalurga maksātnespējas procesa ierosināšanai. Uzņēmuma administrācija tagad par notikumiem savā īpašumā uzzina no baumām.

PA piesaiste KVV Liepājas metalurgam izskaidrojama tā, ka aģentūras uzdevums ir pabeigt uzņēmuma privatizāciju ar to 60 miljonu eiro piedzīšanu, kas palikuši starp ukraiņu reāli samaksāto un nolīgto summu. Latvijas valstij vienalga, vai nauda atnāks no Ukrainas, vai no Āzijas. Jaunu investoru piepulcināšana darījuma pabeigšanai vispirms būtu KVV Group uzdevums, ar kādu tā galā netiek. Ja PA tiešām spēj vairāk par KVV Group, tad gods tai un slava.

Diemžēl tās tikai baumas, ja ticam Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, ka nekādas sarunas ar metalurģijas uzņēmuma nākamajiem iespējamajiem pircējiem nenotiekot un PA pārstāvji 16. augustā neesot bijuši metalurģijas uzņēmumā.

Arnis Kluinis

Foto: Valsts kanceleja

< Iepriekšējais raksts
Dogo ražotājs vēršas tiesā
Nākošais raksts >
Zīmolu veikali pamet Latviju