Lai mazinātu krāpšanos ar kases aparātiem ēdināšanas uzņēmumos, tiks vērtēta ideja par atteikšanos no pirmsčekiem, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Runājot par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklāto vērienīgo krāpšanas shēmu vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Vecrīgā, Reizniece – Ozola solīja šo jautājumu pārrunāt ar VID vadību. “Kāpēc vispār pastāv pirmčeki un kāda ir to funkcija, ” norādīja Reizniece-Ozola.
Viņa norādīja, ka situācijas, kad sabiedriskās ēdināšanas vietās klientiem tiek izsniegts pirmsčeks, un arī īstā čeka vietā klients saņem pirmsčeku, kļūst arvien biežākas. Tādējādi tiek apiets kases aparāts un zaudēti ieņēmumi valsts budžetā.
Ministre rosinās priekšlikumu par atteikšanos no pirmsčekiem, ja vien to nepieciešamība netiks loģiski pamatota.
Ministre arī norādīja, ka cīņai ar izvairīšanos no nodokļiem ir jāievieš izmaiņas kases aparātu sistēmas lietošanā un tehniskajās prasībās, jo jaunie kases aparāti ievērojami sekmētu nodokļu ieņēmumu pieaugumu, norādīja ministre.
Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienests pagājušajā nedēļā veicis reidus vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Vecrīgā, atklājot vērienīgu krāpšanās shēmu. Visi pārbaudītie uzņēmumi ir saistīti ar vieniem un tiem pašiem īpašniekiem, tāpat identisks ir to krāpšanās veids.
Ēdināšanas uzņēmumi kā darījumu apliecinošus dokumentus čeka vietā izsnieguši pirmčekus, līdz ar to dodot uzņēmumam iespēju slēpt vai samazināt reālo apgrozījumu. Pārbaudes turpinās un nodarītais zaudējums vēl tiek aprēķināts.
Tāpat nesen ir beigusies 30 dienu tematiskā pārbaude četros ēdināšanas uzņēmumos, kurus visus vieno viena amatpersona. Trijos no tiem notikusi iejaukšanās kases sistēmu konstrukcijās, kontrollentē nesaglabājot informācijas par izdrukātajiem pirmčekiem. Arī šajā gadījumā nodarītie zaudējumi vēl tiek aprēķināti.
Šogad tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumos VID kopumā veicis 431 tematisko pārbaudi.
Ievērojot “Konsultē pirms sodi” principu, VID aicinājis uzņēmējus veikt precizējumus nodokļu deklarācijās, norādot patieso kopējo darījumu vērtību un veicot papildu maksājumus budžetā.
Foto: Valsts kanceleja
