Pasaules bankas (PB) rekomendācijas Latvijai nav obligātas, taču grūti iedomāties, ko valdība darīs, kad jūlija sākumā tā saņems melns uz balta uzrakstītu stingru ieteikumu darīt to, ko valdību veidojošās partijas nesen publiski un skaļi paziņojušas, proti, pensijas nesamazināsim.

Sabiedrības ietekmīgo daļu – pensionārus un tuvu šim dzīves ciklam pietuvojušos – pa laikam satrauc ziņas par slikto speciālā budžeta situāciju un vēl sagaidāmo ļaunāko. Pensijai vajadzētu būt atkarīgai no sociālo iemaksu regularitātes un lieluma. No tā veidojas atvietojuma līmenis, tas ir, cik procentus no iepriekš pelnītā katrs saņems, aizejot pensijā.

Ceturtdien Satversmes tiesa nolēma, ka Satversmei neatbilst izdienas pensiju samazinājums par desmit procentiem tām militārpersonām, kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, portālam «Apollo» pavēstīja Satversmes tiesas preses pārstāve Līna Kovalevska.

Nesen (19.martā) Finanšu ministrijā daži drusku vairāk informēti eksperti stāstīja citiem drusku mazāk informētiem ekspertiem par to, kā sabiedrības novecošanās nākotnē varētu ietekmēt Latvijas valsts budžetu. Tikšanās laikā zināšanu līmenis draudzīgās ļaužu kopas vidū būtiski konverģēja, taču galvenais secinājums nevienu nepārsteidza – novecošanas process sagādās lielus „izaicinājumus”.

Saeima ceturtdien, 21.janvārī, otrajā lasījumā pieņēma izstrādāto Pensiju ieturējumu atmaksāšanas likumu, kas nosaka kārtību, kādā pensionāriem tiks atmaksāta ieturētā pensijas daļa.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 13.janvārī, vienojās par kārtību, kādā pensionāriem tiks atmaksāta ieturētā pensijas daļa.

Starptautiskie aizdevēji varētu piekrist tam, ka Satversmes tiesas (ST) sprieduma izpildei pensiju lietā nepieciešamo naudu varētu nodrošināt, palielinot šā gada budžeta deficītu, norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).

24. jūlijā publicēta jauna aptauja, kas liecina, ka 61 % eiropiešu uzskata, ka ekonomikas krīzes ļaunākās izpausmes attiecībā uz darba vietām vēl tikai gaidāmas. Trešā daļa no strādājošajiem ir “ļoti norūpējušies” par to, ka krīzes dēļ varētu zaudēt darbu, tomēr 72 % uzskata, ka ES ir pozitīva ietekme uz iespējām radīt jaunas darba vietas un mazināt bezdarba līmeni, un trešā daļa eiropiešu zina, ka ir Eiropas Sociālais fonds — galvenais ES instruments, ar kura palīdzību ieguldīt strādājošajos un saglabāt darba vietas.

Pensiju 3. līmenis šajos apstākļos ir kļuvis vēl svarīgāks nekā iepriekš. Kā rāda pieredze, tad cilvēkam pensijas gados nepieciešami apmēram 70 procenti no agrākajiem ienākumiem, bet valsts nodrošinātā pensija spēs segt tikai daļu no kvalitatīvai dzīvei vajadzīgā.

No šī gada 1.jūlija pensionāriem samazinās vecuma un izdienas pensiju par 10%, bet strādājošajiem pensionāriem – par 70%, bet tiem, kas izvēlēsies doties ātrāk pensijā pēc 2009.gada 1.jūlija, priekšlaicīgu pensiju piešķirs 50% apmērā no aprēķinātās pensijas.