Situācijas attīstība Latvijas tautsaimniecībā, no vienas puses vēl saglabājoties zemam iekšzemes pieprasījumam, bet no otras – uzlabojoties konfidences līmenim un augot ražošanas apjomiem eksportējošajās nozarēs, stabilizējusi arī naudas daudzumu apgrozībā. 2010. gada maijā naudas bezskaidrās naudas apjoms ekonomikā gandrīz nemainījās, bet gada pieauguma temps turpināja augt un sasniedza 4.9%, skaidro Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomikas eksperts.

Latvijas Bankai (LB) ir iespējams optimizēt finanšu resursu izlietojumu, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Banka Baltija papildinājusi celto prasību pret Latvijas Banku, lūdzot bankas noguldītāju zaudētos līdzekļus piedzīt arī no Latvijas valdības.

Šī gada otrajā pusē straujais ekonomiskās aktivitātes kritums mazinājies – rūpniecības un eksporta rādītāji stabilizējušies nedaudz ātrāk kā iepriekš prognozēts, arī ražotāju un patērētāju konfidences rādītāji zemākos līmeņus sasnieguši – tai skaitā pieauguši arī eksporta pasūtījumi. IKP kritums šogad varētu būt -17.5%. Pēc 2010.gada budžeta pieņemšanas, kas ir būtisks solis uz pakāpenisku investoru uzticības atgūšanu, nostiprinās prognoze, ka Latvijas tautsaimniecība varētu atgriezties pie kopprodukta izaugsmes jau 2010.gada vidū. 2010.gadā kopumā vēl sagaidām kopprodukta kritumu ap -2.5%.

Latvijas Banka pagājušā nedēļā no Valsts kases un bankām uzpirkusi 234 miljonus eiro, pretī pārdodot ap 164 miljonus latu, ziņo portāls db.lv.

Latvijas Banka pirms pāris dienām izplatījusi paziņojumu, kurā vērtē iespējamo riskus Parex Banka darbības apturēšanas (slēgšanas, bankrota) gadījumā. Lai arī informācija datēta ar 01.10.2009., uzskatām, ka tas varētu saturēt vērtīgu izziņas materiālu Ekonomika.lv lasītājiem.

Par “Parex bankas” un Latvijas ekonomikas problēmām lielākā atbildība esot jāuzņemas Latvijas Bankai (LB). Tā šorīt intervijā televīzijas kompānijas LNT uzsvēra ekspremjers Aigars Kalvītis.

Šā gada otrajā ceturksnī klientu saistības bankām, nebankām, apdrošinātājiem un krājaizdevu sabiedrībām ir samazinājušās par 590 miljoniem latu, un jūnija beigās bija vairs tikai (!) 17,1 miljards latu, liecina Kredītu reģistra informācija.

Ekonomikas ministrija valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju regulēšanas mehānisma izveidei” ierosina ieviest nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu Latvijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 26.augustā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā „Par Latvijas Banku”, kas paredz palielināt Latvijas Bankas (LB) maksājumus valsts pamatbudžetā par valsts kapitāla izmantošanu.