Globālā ekonomika, kura pēc 2008.-2009. gadu recesijas tika mākslīgi atbalstīta ar monetāriem un fiskāliem stimuliem, kā arī ar steidzamiem aizdevumiem, šogad palēnina atveseļošanās tempus sakarā ar to, ka mazinās efekts no šiem pasākumiem.

Žurnāla “Newsweek” krievu izdevuma rīcībā nonācis Krievijas Ārlietu ministrijas izstrādāts jaunas ārpolitiskās doktrīnas projekts, kas iedarbīgākas ārpolitikas īstenošanai paredz tikai valsts interešu ievērošanu, nešķirojot partnerus draugos un ienaidniekos.

Polija vilcinās parakstīt jaunu gāzes līgumu ar Krieviju, vēsta izdevums gazeta.ru. Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka Varšava vēlas mainīt līguma nosacījumus, lai nepārkāptu ES likumdošanu. „Polija skaidri paziņoja, ka tā aizkavēs līguma parakstīšanu, jo sākumā apspriedīsies ar mums un izskaidros mums tā saturu, – teikts Eiropas Komisijas paziņojumā.

Šodien, 27. aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu. Likumprojekts tālāk tiks izskatīts Saeimā.

Tirdzniecības apjoms starp Krieviju un Ķīnu 2009. gadā bijis 38,8 miljardi ASV dolāru, paziņojis Krievijas tirdzniecības pārstāvis Ķīnā Sergejs Ciplakovs, vēsta ITAR-TASS.

Latvijas Ārlietu, Satiksmes un Finanšu ministrijas vakar veltīgi dalīja nopelnus par Krievijas pierunāšanu ielaist valstī kravas automobiļus no Latvijas.

Ekonomiskā krīze liek Baltkrievijai meklēt palīdzību Eiropas Savienībā (ES), bet tajā pašā laikā valdība nepieņem politiskus lēmumus iekšējā disbalansa problēmu risināšanai un valsts struktūru izdevumu mazināšanai. Pasliktinoties ekonomiskajiem apstākļiem, arvien vairāk baltkrievu domā par ieguvumiem, ko varētu sniegt ES nauda, mazāk satraucoties par attiecību pasliktināšanos ar Krieviju, „Sorosa – fonda Latvija”, politikas centra „EuroCivitas” un „Office for a Democratic Belarus” biroja Briselē organizētajā diskusijā par pārmaiņām Baltkrievijā pauda Baltkrievijas eksperti.

Krievijas ekonomikai draud strupceļš, ja ar steigu netiks īstenotas strukturālas reformas, atzinis prezidents Dmitrijs Medvedevs. “Krievijai ir vajadzīga virzība uz priekšu, bet pagaidām tādas virzības nav. Mīdāmies uz vietas, un to skaidri nodemonstrējusi krīze,” sacīja prezidents.

Krievijas starptautiskās rezerves laikā no 2009. gada 4. līdz 10. jūlijam samazinājušās par 8,4 miljardiem ASV dolāru līdz 400,7 miljardiem dolāru, teikts Krievijas Bankas preses relīzē.

Krievijas interesi par Ventspils ostu atgādina regnum.ru ziņu lentē jūlija sākumā apgalvotais, ka “Latvijai svarīgākā Ventspils osta tiek pārdota par 100 miljoniem eiro”.