Ceturtdien, 10.septembrī, Ekonomikas ministra Arta Kampara un Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministra Juhana Parta tikšanās laikā J.Parts informēja Latvijas ekonomikas ministru, ka Igaunija līdz šī gada beigām pieņems visus nepieciešamos likumus, lai 2010.gada pirmajā pusē atvērtu savu elektroenerģijas tirgu citiem tirgus dalībniekiem no Latvijas un Lietuvas.

Edgars Savisārs, Tallinas mērs un Igaunijas Centra partijas priekšsēdētājs, ir kļuvis par vienu no populārākajiem politiķiem Igaunijā. Savā ilgajā politiskās darbības vēsturē viņš ir ieņēmis vadošus amatus gan pilsētas domē, gan valdībā un parlamentā. Arī pilsētas mēra amatā viņš ir bijis jau laikā no 2001. līdz 2004. gadam, un tagad – no 2007. gada 5. aprīļa līdz šai dienai.

ASV ekonomikas izdevuma “Forbes” veiktās analīzes dati liecina,ka Latvija un Igaunija ierindojusies ekonomiskās krīzes vissmagāk skarto valstu pirmajā trijniekā, ziņo “Postimees”.

Zviedrijas banka “Swedbank” koriģējusi Igaunijas un Lietuvas ekonomiku samazinājuma prognozi šim gadam, paredzot straujāku kritumu, atsaucoties uz “Bloomberg”, vēsta “Äripäev Online”.

Sākot ar marta mēnesi Eesti Energija piedāvā saviem klientiem izvēlēties “Zaļās enerģijas” (Roheline Energia) cenu paketi. Iegādājoties “zaļo” enerģiju, klients lietos tikai no atjaunojamajiem resursiem – pirmām kārtām no vēja un ūdens – iegūtu elektrisko strāvu.
“Vidēja igauņu ģimene, pērkot “zaļo enerģiju” gada laikā ļaus ieekonomēt 3,5 tonnas degakmens,” – teica Eesti Energia valdes loceklis Marguss Rinks. “Zaļās enerģijas” patērētājs atbalstīs vietējās elektroenerģijas ražošanas attīstību un palīdzēs stiprināt valsts energoneatkarību, viņš piebilda.
Šobrīd Igaunijā no atjaunojamiem resursiem iegūtā elektroenerģija sastāda 1% no kopējā patēriņa apjoma. 2009. g. vasarā, kad darbu uzsāks Aulepas …

Ekonomikas krīze kā slaucīt izslaucījusi vēl nesen tik pilnos Sāremā salas spa salonus, raksta interneta avīze Oma Saar.
Pēdējos desmit gadus spa un atpūtas uzņēmumi Sāremā zēluši galvenokārt pateicoties skandināvu pensionāriem. Cenas salā strauji auga, sasniedzot Tallinas un Helsinku līmeni, taču tagad saloni stāv tukši un daudzi atlaiž savus darbiniekus piespiedu atvaļinājumos.
Vienīgās cerības igauņu atpūtas industrija vēl liek uz krievu tūristiem, kuri, ja pakalpojums viņiem patīkot, esot gatavi maksāt daudz augstāku cenu, kā jebkurš cits. Šādus spriedumus ļauj izteikt salīdzinājums ar valsts kontinentālās daļas sanatorijām, kuras vēl pagaidām par klientu trūkumu …

Saskaņā ar salīdzinošiem datiem, vidējā darba alga Baltijas valstīs visaugstākā ir Igaunijā, atsaucoties uz LETA ziņo portāls delfi.ee.
2008. g. pēdējā ceturksnī vidējā darba alga Igaunijā sastādījusi 13 117 kronas mēnesī, kamēr Latvijā tā bijusi 11 092 kronas, bet Lietuvā – 10 484 kronas.
Vienlaicīgi ar to tiek atzīmēts, ka Igaunijā pagājušā gadā konstatēts viszemākais darba samaksas pieaugums, tas bijis tikai 6,9%, kamēr Latvijā atalgojums palielinājies par 12%, bet Lietuvā par 13%.

Pēdējā laikā Igaunijā noslēgtajos nomas līgumos arvien biežāk parādās punkti, kuriem jānodrošina iznomātājs pret iespējamajiem zaudējumiem igauņu nacionālās valūtas – kronas devalvācijas gadījumā.
Līgumos tiek noteikts, ka gadījumā, ja krona zaudēs vērtību, nomniekam nāksies piemaksāt, radušos starpību aprēķinot pēc aktuālā kronas kursa attiecībā pret eiro.
Pēc Igaunijas ministru prezidenta un finansu ministra domām, kā ziņo Igaunijas TV3, šādām darbībām nav pamata un tās uzlūkojamas kā panikas sēšana un neticība valstij.