Ekonomiskās krīzes smagi skartā Austrumeiropa izrādījusies izturīgāka un dzīvotspējīgāka, nekā varēja likties recesijas laikā, raksta biznesa laikraksts “The Financial Times”. Kaut arī pirms 18 mēnešiem situācija lielākajā daļā Centrālās un Austrumeiropas izskatījās drūma, reģions izvairījies no maksātnespējas, kā arī krīze nav izvērtusies plašākā mērogā.

Eiropas Savienības uzraudzības iestādēm tiks piešķirtas jaunas, pastiprinātas pilnvaras attiecībās ar nacionālām finanšu pārraudzības iestādēm un tiesības aizliegt riskantus finanšu produktus un aktivitātes – to paredz vakar, 2. septembrī panāktā vienošanās ar Padomi sarunās par jauno finanšu uzraudzības sistēmu.

Līdz šā gada 31. jūlijam Eiropas Savienības (ES) fondu projekti apstiprināti par 1,9 miljardiem latu, kas ir 60,8% no Latvijai 2007.-2013. gada periodā pieejamā ES fondu finansējuma, liecina otrdien, 24. augustā, Ministru kabineta sēdē skatītā informatīvā ziņojuma par ārvalstu finanšu resursu apguvi dati. Finanšu ministrija aicina ministrijas būtiski paātrināt ES fondu finansējuma apguvi, kas pašlaik nav pietiekami aktīva.

Starptautiskais 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardi latu) aizdevums Latvijai būs pieejams līdz 2011. gada beigām, lai stabilizētu un atdzīvinātu Latvijas finanšu sistēmu, gadskārtējā budžeta ietvaros stabilizētu ekonomisko situāciju, pārstrukturizētu tautsaimniecību, paaugstinot tās konkurētspēju, kā arī mazinātu ekonomikas attīstību bremzējošo risku iedarbību – atgādināts Finanšu ministrijas ziņojumā valdībai par šīs programmas izpildes gaitu. Līdz šā gada marta beigām ir saņemti 2,8 miljardi latu, no kuriem apgūti vairāk nekā pusotra miljarda latu. Par atsevišķu programmā pieteikušos valstu aizdevuma summām notiek sarunas ar potenciālajiem aizdevējiem. Ziņojumā arī norādīts – daļa aizņēmuma jāsāk atmaksāt jau 2012. gadā.

Uz eiropiešu galveno galvassāpju fona, kurā risinās dramatiskas cīņas par Grieķijas stutēšanu un eirozonas sejas saglabāšanu, Baltijas valstis jau ir nostāk no kritiķu acīm. Taču katrā valstī krīzes pārvarēšanai ir pamanāma kāda raksturīga iezīme: igauņiem – pašdisciplīna, lietuviešiem – patstāvība, latviešiem – piesardzība. Baltijas valstu izredzes sākt atkopties jau vairākus mēnešus tiek vērtētas atzinīgi – „ja vien paši sev neiešaus kājā”. No tā brīdina iekšzemē valdošās kaislības, kas nonāk pretrunā ar pozitīvajām prognozēm, turklāt Latvijai kā ēna seko pēdējā vieta jebkādos salīdzinājumos vai nu starp Baltijas valstīm, vai Eiropā.

Eiropas Savienība (ES) 10. februārī apstiprinājusi vairāk nekā 2,6 miljardu eiro piešķiršanu Bulgārijai, lai valsts varētu uzlabot tās transporta infrastruktūru un palielināt konkurētspēju, vēsta Bulgārijas valdība. “Briseles pozitīvais novērtējums liecina, ka mēs esam izveidojuši uzticamu kontroles sistēmu, lai novērstu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu,” norādīja Bulgārijas transporta ministrs Aleksandrs Cvetkovs.

Ministru kabineta komiteja šodien atbalstīja ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) ierosinājumu piešķirt uz eksportu orientētas ražošanas attīstībai 80 miljonus latu no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējuma. Pēc ministra aplēsēm, šodien pieņemtais lēmums nozīmē, ka kopā ar privāto finansējumu ekonomikā tuvāko gadu laikā tiks iepludināti nepilni 200 miljoni latu.

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis Latvijā pagājušā gada novembrī sasniedzis 22,3% un jau trešo mēnesi ir augstākais Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas biroja “Eurostat” dati.

Latvijā nevar izšķirties, ko darīt ar nodokļiem, kad kasē svilpo vējš, kreditori pēc auguma kārtojas ilgtermiņa augļu gaidīšanai no valsts, kura viņu acīs varētu būt aizdomīga ar to, ka šeit neviens ne tikai neatbalsta nodokļus, bet šis kolektīvais viedoklis ir tik respektējams kā āmen baznīcā.

Stokholmā notikušajā koordinācijas sanāksmē četru lielāko ārvalstu banku, kuras darbojas Latvijā, mātes bankas no jauna apliecināja apņemšanos atbalstīt savas filiāles un meitasuzņēmumus Latvijā un sekmēt finanšu stabilitāti Baltijas reģionā. Šī apņemšanās kopā ar finansiālo palīdzību, ko Latvija saņem no Eiropas Savienības (ES), Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas un citiem divpusējiem un daudzpusējiem aizdevējiem, mazinās ekonomiskās krīzes ietekmi, palielinās investoru uzticību un palīdzēs Latvijai atgriezties uz ilgtspējīgas attīstības ceļa, norāda Eiropas komisija.