Globālā ekonomika, kura pēc 2008.-2009. gadu recesijas tika mākslīgi atbalstīta ar monetāriem un fiskāliem stimuliem, kā arī ar steidzamiem aizdevumiem, šogad palēnina atveseļošanās tempus sakarā ar to, ka mazinās efekts no šiem pasākumiem.

ASV Pārstāvju palāta 30. jūnijā deva galīgo apstiprinājumu plašākajai finanšu sektora reformai kopš Lielās depresijas pagājušā gadsimta 30. gados. Reforma paredzēta, lai finanšu tirgus regulatoriem nodrošinātu jaunas iespējas ierobežot riskantu investīciju darījumus, kuri tiek vainoti globālās finanšu krīzes izraisīšanā.

2011. gadā Ķīna pēc rūpnieciskās ražošanas apjomiem apsteigs ASV, izbeidzot 110 gadus ilgušo Amerikas Savienoto Valstu līderību šajā sfērā, raksta „The Financial Times” (FT), atsaucoties uz kompānijas IHS Global Insight 21. jūnijā publiskotiem datiem.

Lielbritānijas enerģētikas gigants BP (BP p.l.c.) piekritis iemaksāt 20 miljardus ASV dolāru neatkarīgi pārvaldītā fondā, lai apmaksātu Meksikas līča ekoloģiskās katastrofas sekas.

ASV vēstniece Latvijā Džudita Gārbere optimistiski raugās uz Latvijas iespējām iziet no krīzes un atklāj, ka pēdējos sešos mēnešos ir novērots ASV biznesa interešu pieaugums par Latviju.

Aptuveni 39,8 miljoni amerikāņu jeb 13,2% no kopējā ASV iedzīvotāju skaita pērn dzīvoja nabadzībā, kas ir augstākais līmenis kopš 1997. gada, teikts ASV Tautas skaitīšanas biroja paziņojumā.

Ķīna pastiprina centienus panākt starptautiskas, brīvi konvertējamas valūtas statusa piešķiršanu juaņam, raksta britu „The Times”, piebilstot, ka Ķīnas manevru sērija šajā virzienā pilnīgi var novest pie tā, ka juaņs iekļūst pasaules vadošo valūtu pirmajā trijniekā. Ap 2012. gadu, kā apgalvo Šanhajas analītiķi, norēķini par starptautiskajām tirdzniecības operācijām apjomā līdz 2 triljoniem dolāru notiks, izmantojot Ķīnas nacionālo valūtu.

Amerikas Savienoto Valstu reģionālās bankas „vairāk nevar ignorēt ziloni istabā – savu neaizsargātību no krituma komerciālo nekustamo īpašuma tirgū”, raksta žurnāls „Fortune”, paredzot jaunu problēmu vilni amerikāņu kredītu tirgū. Kā uzskata izdevums, kredītu krīze ASV 2010. gadā pārvietosies no mājokļu tirgus uz komerciālo nekustamo īpašuma tirgu.

ASV Kalifornijas štata likumdošanas sapulces (Kongresa) abu palātu biedri 24. jūlijā apstiprināja štata budžeta deficīta segšanas plānu, kurš pārsniedz 26 miljardus ASV dolāru, ziņo AFP. Pēc aģentūras „Associated Press” sniegtās informācijas, pretkrīzes pasākumu pakete ietvēra 31 likumprojektu. Par budžeta līdzsvarošanas galveno instrumentu izvēlēta štata izdevumu samazināšana, atzīmē AFP.

Kalifornijai – līdz nesenam laikam pašam bagātākajam Amerikas štatam – strauji tuvojas bankrots, vēsta „Vesti.ru”. Finanšu problēmu peripetijas kļuva zināmas pēc tam, kad reitingu aģentūra „Fitch” kārtējo reizi pazemināja štata reitingu.